Ja kavēsies Transporta Enerģijas likuma pieņemšana, Latvija līdz 2030.gadam var sagaidīt potenciālas soda sankcijas no Eiropas Savienības (ES) par konkrētas direktīvas nepildīšanu, aģentūrai LETA norādīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.
Viņš pauda, ka šobrīd pieņemšanas stadijā Latvijā ir Transporta Enerģijas likums, kas ir ļoti būtisks jautājums degvielas nozarei. Likumprojekts paredz, ka nozarei būs jāmazina kaitīgās emisijas līdz 2030.gadam par 16%. Kā norādīja Vība, lai mazinātu kaitīgās emisijas, reālistiskākais veids ir palielināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu transportā.
"Ļoti iespējams, ka, ja likuma pieņemšana aizkavējas, tad jau līdz 2030.gadam varam sagaidīt potenciālas soda sankcijas no ES par konkrētās direktīvas nepildīšanu. Turklāt jebkuriem alternatīviem degvielas veidiem ir vajadzīgs signāls tirgū, ka ir pamats attīstībai," skaidroja Vība, norādot, ka uzņēmējiem šāds likums dotu papildu pārliecību, ka ir jāturpina veidot alternatīvo degvielas veidu infrastruktūra - gan saspiestā dabasgāze, kas pēc tam tiks izmantota biometānam, gan elektrouzlāde, gan potenciāli vēl citi degvielas veidi. "Virši-A" vadītājs norādīja, ka šādā veidā Latvija pilda direktīvas prasības un dara to laicīgi, negaidot 2030.gadu.
Kā pauda Vība, būtiski ir tas, lai šis likums paredzētu tiesības katram degvielas tirgotājam izvēlēties konkrētus alternatīvo degvielu veidus, ar ko izpildīt kaitīgo izmešu samazināšanas prasības. Viņš uzsvēra, ka nedrīkstētu tikt lobēts viens konkrēts biodegvielas veids, bet būtu jāatļauj dažādi šīs prasības izpildes instrumenti, jo tādā veidā tirgus pats nonāktu pie cenu ziņā izdevīgākā risinājuma gala klientam.
Vība arī pauda, ka no 2027.gada transporta nozari plānots iekļaut emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS 2), kas nozīmēs to, ka 2027.gadā degvielas tirgotājiem par katru pārdoto fosilās degvielas litru būs jāmaksā oglekļa dioksīda (CO2) kvotas, kas būtiski sadārdzinās fosilās degvielas cenas.
"Ja matemātiskajā aprēķinā iekļauj kvotu izmaksas, tad cenas starpība starp atjaunojamiem degvielas veidiem un fosilajiem kļūst salīdzinoši maza. Tāpēc nav pamata pieņemt, ka Transporta Enerģijas likums fundamentāli palielinās degvielas cenas," norādīja Vība, skaidrojot, ka tas drīzāk ir ilgtermiņa stratēģisks risinājums, kas būtu jāsāk pēc iespējas ātrāk, lai neattaptos 2029.gada decembrī, ka nekas nav izdarīts un no 2030.gada Latvija nespēj pildīt direktīvas prasības.
Jau ziņots, ka Saeima 19.jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto Transporta enerģijas likumprojektu, ar ko iecerēts veicināt transporta nozares "zaļināšanu".
Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot saviem klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus.
Piemēram, esošā degvielas uzpildes stacijā varēs uzstādīt biometāna uzpildes punktus, elektroenerģijas uzlādes punktus vai piedāvāt fosilo degvielu ar lielāku biodegvielu piejaukumu vai piedāvāt tīru biodegvielu, kas ražota no atkritumiem vai atlikumiem.
Degvielas piegādātāji savu transporta enerģijas portfeli varēs "zaļināt" pakāpeniski, lai to transportam realizētās enerģijas emisiju intensitāte 2030.gadā samazinātos par 16%. Sava portfeļa "zaļināšanu" degvielas piegādātāji sāks 2026.gadā - samazinot sava portfeļa emisiju intensitāti par 6%.
Atstāt komentāru