Referendumā pirms desmit gadiem pieņemtais lēmums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) Lielbritānijas ekonomikai izmaksājis 6%, liecina centrālās bankas - Anglijas Bankas - ekonomistu iekšējā analīze par britu kompāniju lēmumiem, uzskatiem un finanšu rezultātiem pēdējo desmit gadu laikā.
Analizējot datus, ko Anglijas Banka izmanto, lai noteiktu procentu likmes, tika vērtēta zaudētā izaugsme, mēģinot rekonstruēt to, kā Lielbritānijas ekonomika būtu augusi, ja referendumā nebūtu atbalstīta izstāšanās no ES.
Analītiķi secināja, ka aptuveni puse no ekonomiskā trieciena radās pārsteiguma un nenoteiktības dēļ periodā pēc referenduma, bet pārējie zaudējumi bija saistīti ar pieaugošajiem tirdzniecības šķēršļiem pēc tam, kad Lielbritānija 2021. gadā izstājās no muitas savienības un vienotā tirgus.
Daži kritiķi apgalvo, ka pētījums pilnībā neņem vērā ASV investīciju un tehnoloģiju nozaru pārspēku vai Eiropas enerģētikas satricinājumu pirms četriem gadiem.
Pētījuma līdzautors, britu profesors Niks Blūms no Stenfordas Universitātes, sacīja, ka Lielbritānijas ekonomika gados pirms breksita strauji auga un vismaz daļēji būtu varējusi turēt līdzi ASV bez šiem traucējumiem. Viņš apgalvoja, ka Anglijas Bankas uzņēmumu dati sniedz svarīgu apstiprinājumu.
Anglijas Bankas augstākās amatpersonas pēdējos mēnešos arvien atklātāk ir skaidrojušas breksita ekonomiskās sekas runās un intervijās.
Nesen bankas vadītājs Endrjū Beilijs žurnālistiem sacīja, ka breksita rezultātā ekonomikas aktivitātes un izaugsmes līmenis ir bijis zemāks.
"Un iemesls tam ir tāds, ka, ja mēs samazinām tirgu apjomu, ar kuriem mēs tirgojamies, līdz ar to mēs samazinām savus eksporta tirgus, tad tam ir tendence negatīvi ietekmēt izaugsmi," viņš teica, piebilstot, ka tika ietekmēts arī ražīgums.
Tomēr Beilijs sacīja, ka, lai gan ietekme uz finanšu pakalpojumiem nebija labvēlīga, tā "ne tuvu nebija tik kaitīga, kā daudzi cilvēki toreiz prognozēja".
Daži ekonomisti ir apgalvojuši, ka ir grūti modelēt, cik lielā mērā Lielbritānijas ekonomika būtu augusi bez breksita un ka šādi pētījumi pārspīlē breksita ietekmi, īpaši tik daudzu globālu krīžu laikā.
Jaunākajā pētījumā, kas publicēts desmit gadus pēc referenduma, tika izmantoti uzņēmumu dati līdzās piecām tradicionālākām analīzes metodēm. Lai gan uzņēmumu līmeņa dati liecina par 6% kritumu desmit gadu laikā, plašāki pētījumi liecina, ka britu ekonomika šajā laikā ir zaudējusi vidēji 8% apmēra.
Lai gan ir veikti dažādi mēģinājumi izolēt papildu nenoteiktības un tirdzniecības šķēršļu ar ES ietekmi uz Lielbritānijas izaugsmes rādītājiem, šis pētījums ir pirmā reize, kad šādā veidā ir izmantota Anglijas Bankas galvenā informācija par Lielbritānijas korporatīvo sektoru.
Dati ierasti tiek izmantoti, lai palīdzētu noteikt procentu likmes, taču Anglijas Banka tādu datu kopu faktiski izveidoja 2016. gadā, lai sniegtu ieskatu par breksita ekonomisko ietekmi. Autori izmantoja vairāku gadu atbildes, lai izsekotu, kā uzņēmumus ietekmē dažādi breksita aspekti, ziņoto breksita ietekmi un jebkādas izmaiņas to finanšu kontos.
Premjerministrs Kīrs Stārmers paziņoja, ka jūlijā tiksies ar ES kolēģiem samitā, lai vienotos par pārtikas un lauksaimniecības produktu eksportu, kā arī elektroenerģijas un emisiju kvotu tirdzniecību. Paredzams, ka tiks apspriestas arī citas sadarbības un saskaņošanas jomas.
Jau ziņots, ka 2016. gada jūnijā referendumā breksitu atbalstīja 51,9% dalībnieku. Lielbritānija izstājās no ES 2020. gada janvārī.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru