Orbana ēras beigas: pēc dažām dienām Ungārija pagriezīsies uz Rietumiem 0 78

12. aprīlī Ungārijā notiks parlamenta vēlēšanas, no kurām gaida politiskus satricinājumus valstī. Valdībā esošais premjerministrs Viktors Orbāns, kurš bez pārtraukuma vada Ungāriju jau 16 gadus, var zaudēt savu amatu. Pretinieku partija «Tisa» gūst popularitāti un pilsoņu atbalstu, bet valdošā «Fidesz» un tās galvenie pārstāvji ne tikai pretojas Briselei un «karojas» ar Ukrainu, bet arī nesen nonākuši trokšņainos skandālos saistībā ar saitēm ar Krieviju. Sīkāk par to, kāpēc Orbāns nonācis iespējama zaudējuma sliekšņa — un kāda ir situācija ap Ungāriju.

Bīstams konkurents

Viktors Orbāns jau ilgstoši ir pie varas, un daudziem ikdienas uztverē saikne «Orbāns = Ungārija» šķiet gandrīz neizjaucama. Taču 12. aprīlī, nākamajās parlamenta vēlēšanās valstī, viss var mainīties būtiski. Tagad visa uzmanība pievērsta proeiropeiskajai opozīcijas partijai «Tisa», kas dibināta tikai 2020. gadā, un tās vadītājam Pēteram Madžāram. Sagaidāms, ka tieši viņš būs galvenais Orbāna pretinieks un pat var kļūt par Ungārijas valdības vadītāja kandidātu.

45 gadus vecais Pēters Madžārs pievienojās «Tisa» tikai 2024. gadā, pēc kā partija sāka gūt atbalstu iedzīvotāju vidū. Līdz tam viņš 12 gadus bija «Fidesz» rindās. Pēc 2010. gada vēlēšanu rezultāta konservatīvā partija nonāca pie varas, un Madžārs ieņēma vienu no amatiem valsts ĀM. Gadu vēlāk, kad Ungārija vadīja ES Padomi, viņš pārgāja uz valsts pārstāvniecību ES. Madžāram arī ir bijusi darba pieredze premjera biroja aparātā, viņš vadījis MBH valsts bankas ES tiesību direktoru nodaļu un bijis Studējošo kredītu centra ģenerāldirektors.

Par aiziešanu no «Fidesz» Madžārs paziņoja 2024. gada 10. februārī, kritizējot Orbāna politiku, par kuru, viņaprāt, tiek slēpta korupcija un īpašumu pārdale labvēlīgā veidā tuviniekiem.

Saskaņā ar neatkarīgajai uzskatītā pētījumu kompānijas Závecz Research aptauju, partija «Tisa» ("Cieņas un brīvības partija") ievērojami apsteidz «Fidesz». Uz 31. martu Pētera Madžāra partijas reitings bija 39 %, kamēr Viktora Orbāna partijas atbalsts — 31 %.

Ungārijā 199 Tautas sapulces (vienpalātas parlamenta) locekļi tiek ievēlēti divos veidos. 106 deputāti tiks ievēlēti vienmandāta apgabalos pēc majoritātes sistēmas, bet vēl 93 — vienā visnacionālajā sarakstā pēc proporcionālās sistēmas. Ungārija ir parlamentāra republika, tāpēc premjerministram ir plašākas pilnvaras nekā valsts prezidentam.

Ukraiņu lieta

Vēlēšanu iznākums vispirms var ietekmēt Budapeštas pozīciju attiecībās ar Ukrainu. Pašreizējais premjerministrs vairākkārt kritizējis Ukrainas līderi Volodimiru Zelenski, un pretī Orbānu bieži vērsti pārmetumi par prorietumniecisku kursu — vai tieši pretēji, par prorietumniecisku? Tomēr visplašāk izskanējis apgalvojums par viņa prokrieviskumu.

Situācija saasinājās 2026. gada sākumā, kad tika pārtraukti Krievijas naftas piegādes pa naftvadu, kas ved caur Ukrainas teritoriju. Atšķirībā no lielākās daļas ES valstu, Ungārija un Slovākija no Krievijas naftas atteikties nevarēja. Kijeva norāda, ka piegādes pārtraucās tehnisku bojājumu dēļ pēc uzbrukumiem naftvadam, taču Budapeštā runā par politisku spiedienu no Ukrainas puses.

Martā Viktors Orbāns paziņoja, ka Ungārija izveidos komisiju, kura dosies uz Ukrainu, lai novērtētu naftvada stāvokli.

11. martā deleģācija šķērsoja Ukraina robežu, lai noskaidrotu sīkāku informāciju par naftvada bojājumiem. Tajā pašā laikā Ukrainas ĀM iebilda, norādot, ka ungāri ieradušies "kā tūristi". Arī tika ziņots, ka Ukrainā atrodas ES inspekcijas grupa, ko koordinē Eiropas Komisija — tā ieradās ar līdzīgu mērķi. Kā vēsta izdevums Euractiv, atsaucoties uz avotiem, inspektori līdz šim nav saņēmuši atļauju apmeklēt naftvadu, kas radīja domstarpības un pat neapmierinātību gan atsevišķās Eiropas valstīs, gan Briselē.

«Ne lāse vodkas no Maskavas». Kuras partijas ES tiek sauktas par «prokrieviskām» — un vai tas ir pareizi

21. martā laikraksts The Washington Post, atsaucoties uz it kā "izpētītiem dokumentiem", ziņoja, ka esot bijusi Maskavas piedāvāta ideja Budapeštai sarīkot atentātu pret Viktoru Orbānu, lai paceltu viņa reitingu pirms vēlēšanām.

"Šāds incidents pārvērstu kampaņas uztveri no racionālas sociāli-ekonomiskas diskusijas emocionālā laukā, kur galvenās tēmas būtu valsts drošība, stabilitāte un politiskās sistēmas aizsardzība," teikts atskaitē, uz kuru atsaucas WP.

Raksta autori atgādināja par atentāta mēģinājumu pret Donaldu Trampu jūlijā 2024. gadā. Toreiz lode trāpīja aptuveni pie auss tobrīd vēl prezidenta kandidātam, kas izraisīja «kultveidīgas fotogrāfijas» un ātru reitingu pieaugumu republikānim. Gala rezultātā Tramps tomēr spēja atgriezties Baltajā namā, kļūstot par ASV 47. prezidentu.

Kremlis šo ziņu noliedza, nosaucot to par "vēl vienu dezinformācijas piemēru".

Kampaņas vidū, 31. martā, Ungārijā izcēlās plašs politisks skandāls. Vairāki mediji publiskoja audioierakstu, kurā, kā apgalvots, runāja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto. Sijārto līdz šim ir viens no retajiem Eiropas ministriem, kas pēc 2022. gada turpināja apmeklēt Krieviju; pagājušajā pavasarī viņš pat publicēja attēlu no skrējiena Vorobjovu kalnos.

Sarunā, kas, pēc žurnālistu teiktā, notika 2024. gada augustā, Lavrovs lūdz savu kolēģi neaizmirst par solījumu izslēgt noteiktas personas no ES sankciju sarakstiem. Sijārto atbild, ka "kopā ar slovākus" iesniegs atbilstošu priekšlikumu attiecīgajām institūcijām. Tika ziņots, ka ierakstu veica "viena no Eiropas izlūkdienestiem".

Ungārijas ārlietu ministrs faktiski apstiprināja sarunas autentiskumu, ironiski sacīdams: "Viņi pierādīja, ka es publiski saku to pašu, ko runāju pa tālruni. Lielisks darbs!".

"Četros gados mēs esam norādījuši, ka sankciju politika ir izgāzusies un nodara ES vairāk ļauna nekā Krievijai. <...> Ungārija nekad nepiekritīs ieviest sankcijas pret atsevišķām personām vai uzņēmumiem, kas ir svarīgi mūsu enerģētiskajai drošībai vai miera sasniegšanai," piebilda ungāru ministrs.

Komentējot noplūdes, Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova sacīja, ka tādējādi "visa pasaule saņēma pierādījumus, ka tas nav Krievija, kas iejaucas viņu vēlēšanās, nevis kādās vēlēšanās — tās ir rietumnieku iejaukšanās vēlēšanās visā pasaulē". "Vārdiem visi ir sabiedrotie, un viņiem ir tā saucamā pseidovienotība, bet patiesībā viņi viens otru spiego, noklausās, pēc tam šantāžē un tā tālāk," sacīja Marija Zaharova.