ANO miera misijas piedzīvo dziļāko krīzi pēdējo desmitgažu laikā 0 63

Starptautisko miera uzturēšanas misiju skaits un tajās iesaistītais personāls pasaulē turpina samazināties, un eksperti brīdina, ka tas var novest pie jauniem konfliktiem un smagākām sekām civiliedzīvotājiem.

Saskaņā ar SIPRI jaunāko ziņojumu 2025. gada beigās dažādās starptautiskajās operācijās bija izvietoti mazāk nekā 79 000 cilvēku. Tas ir zemākais rādītājs vismaz ceturtdaļgadsimta laikā.

Kopējais miera uzturēšanas operāciju skaits šogad sarucis līdz 58, pirmo reizi kopš 2016. gada nokrītot zem 60 misiju robežas.

Visvairāk personāla joprojām koncentrēts konfliktu skartajos reģionos — Centrālāfrikas Republikā, Somālijā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Dienvidsudānā un Libānā.

SIPRI eksperti norāda, ka situāciju pasliktina ne tikai kari un pieaugošā spriedze pasaulē, bet arī finansējuma trūkums un politiskās domstarpības ANO Drošības padomē.

No aptuveni 5,6 miljardiem ASV dolāru, kas bija paredzēti ANO miera misijām 2024.–2025. gadā, trūkuši ap diviem miljardiem dolāru. Tas nozīmē, ka daļa operāciju spiesta ierobežot darbību vai atlikt svarīgus drošības pasākumus.

Papildu sarežģījumus rada arī lielvaru nesaskaņas. SIPRI atzīmē, ka ANO Drošības padomē arvien biežāk tiek izmantoti veto draudi un politisks spiediens, kas apgrūtina lēmumu pieņemšanu par misiju pagarināšanu.

Kā piemērs minēta Libāna, kur ASV iepriekš aicināja izbeigt ANO miera uzturēšanas spēku darbību, lai gan reģionā joprojām saglabājas augsts konflikta risks.

Eksperti brīdina, ka daudzpusējās konfliktu pārvaldības vājināšanās var radīt ilgtermiņa sekas visai starptautiskajai drošības sistēmai.

“Rezultātā, visticamāk, būs vairāk konfliktu, un tie smagāk skars civiliedzīvotājus,” norādīja SIPRI pārstāvis Jairs van der Lijns.

Vienlaikus institūts uzsver, ka atbalsts starptautiskai sadarbībai konfliktu risināšanā joprojām saglabājas salīdzinoši stabils.