Dialogs ar Minsku ir iespējams tikai tad, ja Baltkrievija parādīs labu gribu jautājumos par migrantiem, kontrabandu, izmantojot gaisa balonus, un politieslodzītajiem, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
"Ņemot vērā pēdējo dienu rekordlielo nelegālo migrantu plūsmu pie mūsu robežas un nepārtrauktos balonu uzbrukumus, vai mums tiešām vajadzētu lūgt kaimiņvalsts režīmam žēlsirdību, lai tiktos?" Nausēda retoriski jautāja sarunā ar televīzijas kanālu TV3.
Tā Nausēda komentēja interviju ar ASV īpašo sūtni Baltkrievijas jautājumos Džonu Kolu, kurš aicināja Lietuvu rīkot divpusējās politiskās sarunas ar Minsku un atjaunot minerālmēslojuma tranzītu. Viņš mudināja uz sarunām viceministru līmenī bez priekšnosacījumiem.
"Gluži pretēji, es teiktu, ka mums jābūt ļoti konkrētiem: ja nākamās četras nedēļas nebūs ne balonu, ne nelegālo migrantu, un ja politieslodzītie droši atgriezīsies Lietuvā, demonstrējot režīma centienus normalizēt attiecības vai vismaz neradīt spriedzi kaimiņvalstij, mēs to vērtētu kā labas gribas zīmi un, iespējams, sāktu šādu dialogu," paziņoja Lietuvas prezidents.
Viņa vērtējumā pašreizējā situācija ir tālu no tādas, kurā varētu sākt dialogu ar Minsku.
Lietuvas prezidents norādīja, ka, runājot par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslojuma tranzīta atsākšanu caur Lietuvu, ir svarīgi atcerēties, ka to regulē Eiropas Savienības (ES) sankcijas, nevis Lietuva. ES 26. februārī pagarināja šīs sankcijas vēl par vienu gadu.
"Eiropa noteikti nav gatava jau tagad pārtraukt pagarinājumu. Tomēr šie 12 mēneši paies, un šajā laikā varētu notikt pozitīvas pārmaiņas. Režīmam ir bezgalīgas iespējas parādīt, ka tas patiesi vēlas tuvināties Rietumiem un vairs nebūt Krievijas marionete karā pret Ukrainu. Es saprotu, ka šāda pieeja šodien šķiet nereāla, taču viņiem ir iespēja to pierādīt," sacīja Nausēda.
"Tad mēs noteikti būtu tie, kas pat ES forumos teiktu, ka situācija Baltkrievijā mainās un mēs varam atbilstoši pielāgot savu politiku. Bet šodien es neredzu tam pamatu," viņš piebilda.
Jau vēstīts, ka pagājušā gada decembra vidū ASV īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos paziņoja par sankciju atcelšanu Baltkrievijas kālija minerālmēslojuma eksportam, un apmaiņā pret to Minska atbrīvoja vairāk nekā simt politieslodzīto. ASV sankcijas Baltkrievijas minerālmēslojuma sektoram spēkā stājās 2021. gadā - gadu pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kurās par uzvarētāju nelikumīgi tika pasludināts Aleksandrs Lukašenko. Tad visām ASV fiziskām un juridiskām personām bija jāpārtrauc darījumi ar Baltkrievijas kālija mēslojuma ražotāju "Belarusjkaļij".
- gadā arī Eiropas Savienība ieviesa sankcijas Baltkrievijas minerālmēslojuma sektoram.
Pēc Kola paziņojuma decembrī politiskie novērotāji sāka spekulēt, ka Vašingtona varētu mēģināt izdarīt spiedienu uz Lietuvu, lai tā atļautu atsākt mēslojuma tranzītu caur Klaipēdas ostu. Kālija mēslojuma ražotāja "Belarusjkaļij" produkcija tika transportēta caur Lietuvu un Klaipēdas ostu līdz 2022. gada februārim, kad Lietuva apturēja tranzītu, atsaucoties uz ASV sankcijām un citiem valsts drošības apsvērumiem.
Rudenī un decembra sākumā Viļņas lidosta vairākkārt bija spiesta apturēt lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos cigarešu kontrabandas balonu no Baltkrievijas dēļ, taču no decembra vidus pēc Kola vizītes Baltkrievijā tādu gadījumu skaits būtiski samazinājās. Pēc vizītes Kols paziņoja, ka autoritārais Baltkrievijas prezidents Lukašenko apsolījis pārtraukt kontrabandas gaisa balonu palaišanu uz Lietuvu.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka kontrabandas balonu palaišana ir Minskas hibrīduzbrukums.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru