Ar tik daudzveidīgu Folketinga sastāvu būtisku vienošanos panākt būs ārkārtīgi sarežģīti.
Dānijas premjerministre Mette Frederiksen izgāja no vēlēšanām ar būtiskiem zaudējumiem, taču paliek cīņā par jaunu premjerministra termiņu.
Neviens no tradicionālajiem blokiem — ne kreisais, ne labējais — nesasniedza 90 vietu vairākumu. Tas nozīmē, ka Dānija iestājas visfragmentētākā parlamenta ēra pēdējo septiņu desmitgažu laikā, kur katra no 12 uzvarējušajām partijām centīsies diktēt nosacījumus.
Tajā pašā laikā rezultāti skaidri parādīja personu, kurai tagad pieder Dānijas politikas «zelta akcija».
Un kas spēj sakārtot haosu, protams — par savu cenu.
Pēc vēlēšanām Mette Frederiksen paziņoja, ka plāno palikt premjerministre, neraugoties uz visu trīs viņas valdības partiju (tā dēvētās koalīcijas SVM) reitingu kritumu. Ja pirms vēlēšanām sociāldemokrāti, liberāļi (Venstre) un «Moderāti» ieguva 89 vietas, tad tagad to skaits sarucis līdz 70 mandātiem.
Viena no galvenajām nakts triumfētājām, bez šaubām, bija nacionālistiskā un ekstralabējā populistiskā Dānijas Tautas partija, kas ietilpst Viktora Orbāna aliansē «Patrioti par Eiropu».
Pēc katastrofālajām 2022. gada vēlēšanām, kad šis politiskais spēks bija uz izkrišanas robežas, tagad tas veicis grandiozu atgriešanos, saņemot 9,1 % balsu un trīskāršojot savus mandātu skaitu.
Tikpat vēsturiska bija «Zaļo kreiso» uzvara. Iegūstot 11,6 % (20 mandātu), partija uzrādīja savu labāko rezultātu kopš 1987. gada un pirmoreiz kļuva par otro lielāko spēku parlamentā.
Pirmoreiz kopš 1953. gada parlamentā iekļuva visas 12 partijas, kas piedalījās balsošanā, pārvarot 2 % barjeru.
Tas nozīmē, ka ar tik daudzveidīgu Folketinga sastāvu būtisku vienošanos panākt būs ārkārtīgi sarežģīti.
Pretēji visām gaidām neviens no partiju blokiem nesasniedza 90 vietu slieksni, kas nepieciešams vienpersoniskai valdīšanai. Kreisais «sarkanais bloks» apstājās pie 84 vietām, savukārt labējais «zilais bloks» ieguva tikai 77 mandātus.
Rezultātā apskatnieki nonāca pie konsensa, ka Dānijas politiskā nākotne nonākusi Larsa Løkke Rasmussena rokās, «Moderātu» līdera. Parlamentārā matemātika rāda, ka viņa 14 mandāti ir izšķiroši jebkuru svarīgu lēmumu pieņemšanā.
Viņš ieguva tieši to, par ko sapņoja: «kingmeikera» pozīciju. Tagad viņš var diktēt nosacījumus gan Mette Frederiksen, gan labējo līderim Troelsam Lundam Poulsenam. Pēdējais jau publiski aicinājis Rasmussenu izveidot «zilo centra valdību», no tribīnes saucot: «Iespēja ir, Lars!»
Nav grūti paredzēt, ka Rasmussen turpmāk izvēlēsies stratēģiju, cenšoties maksimāli pacelt likmes.
Karalis Frederiks X oficiāli uzticēja Mette Frederiksen veidot jaunu Ministru kabinetu.
Trešdien Frederiksen paziņoja, ka šobrīd reālākā iespēja ir mēģinājums izveidot levo‑centrisku valdību ar «Moderātu» līdzdalību. Savukārt «Moderātu» līderis Lars Løkke Rasmussen aicināja uz plašu starpbloku koalīciju, ko negrib ne «sarkanie», ne «zilie».
Pievērš uzmanību arī tas, ka Frederiksen uzsāk sarunas vājā pozīcijā. Un nav izslēgts, ka, ja viņai neizdosies pārliecināt Rasmussen vai kreisos sabiedrotos, valdības veidošanas mēģinājums pāries pie cita kandidāta.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/uuFovcjgyc8?si=w1KIoGPu3wkjMigZ" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
