Laime pastāv, to pierādīja Somija — taču ir nianses

Pasaulē
BB.LV
Publicēšanas datums: 22.03.2026 16:53

В стране Суоми даже мать-одиночка может жить хорошо.

Valstij diezgan veiksmīgi izdodas kontrolēt plaisu starp nabadzību un bagātību.

Somu laime ir apmierinātība ar dzīves stabilitāti. Pat kad apkārt valda haoss un ziņas no dienas dienā kļūst arvien drūmākas, somi vidēji vērtē savu dzīvi kā labu.

Tā rezumē laimes ziņojuma rezultātus Lari Hokkanens, Helsinku universitātes sociālās politikas katedras doktorants.

– «Šis rādītājs mēra ne laimi kā tādu, bet apmierinātību ar dzīvi. Tas ir racionāls vērtējums par to, kā dzīve tiek uztverta kopumā, un tas var nebūt saistīts ar spilgtām emocijām — ne pozitīvām, ne negatīvām», sacīja Hokkanens.

Pētnieka teiktajā Somijas un citu skandināvu valstu augstie rādītāji ziņojumā lielā mērā skaidrojami ar sabiedrisko stabilitāti un stipru labklājības valsti, kas nodrošina psiholoģisko noturību jeb, zinātniskā valodā, rezilienci grūtos laikos.

– «Zīmīgi, ka pirmajā desmitniekā ir daudz skandināvu valstu, t.i., tā dēvēto labklājības valstu. Institūcijas rada drošības un uzticības sajūtu pat sarežģītos laikos», uzsvēra Hokkanens.

Savā loma ir arī somiem raksturīgajai tieksmei uz mērenību. Parasti cilvēki neskrien pakaļ utopiskiem sapņiem.

– «Bez šaubām, apmierinātība un laime lielā mērā tiek noteiktas pēc cilvēka gaidām no dzīves. Tieši somu mērenība prasībās ir galvenais iemesls, kāpēc mēs ieņemam tik augstas vietas reitingos», sacīja sociālās politikas eksperts.

Neliela ienākumu atšķirība veicina laimi

Vienlīdzība un centieni iekļaut visus iedzīvotājus sabiedriskajā dzīvē pastiprina laimes sajūtu, norāda profesors Arto O. Salonens no Austrum Somijas universitātes.

– «Somijai diezgan veiksmīgi izdodas kontrolēt plaisu starp nabadzību un bagātību; tā nav būtiski palielinājusies. Ja mēs turpmāk par to nesekosim, nonāksim ceļā bez atgriešanās», sacīja Salonens.

Zems korupcijas līmenis un uzticība institūcijām arī atbalsta labklājību.

Taču laimes pētījumos netiek ņemts vērā somu dzīvesveida radītais vides kaitējums, norāda profesors Salonens.

– «Lai gan Skandināvijas valstīs ar sociālo noturību viss ir kārtībā, vides cena ir pārāk augsta. Somijā vides parāda diena atkal iestājas 1. aprīlī; pārējo gada daļu mēs dzīvojam parādos», norādīja Salonens.

Pasaules vides parāda diena ir diena, kad cilvēka gada laikā izmantoto atjaunojamo resursu apjoms sāk pārsniegt to apjomu, ko Zeme spēj atjaunot.

Par pārsteigumu līderis kļuva niecīgā Kostarika — piecu miljonu iedzīvotāju valsts Centrālamerikā, iespiesta starp Nikaragvu un Panamu. Kostarika apsteidza pat Zviedriju un pakāpās uz ceturto vietu. Profesors Arto O. Salonens saskata skaidrus iemeslus šim kāpumam.

– «Kostarikai nav ne robeždraudu, ne armijas; tur nav jāuztraucas kā mums, somiem. Kostarika ir veiksmīga sabiedrība: cilvēki tur dzīvo ilgi, un vides kaitējums ir relatīvi neliels. Tur tiešām viss ir kārtībā», norādīja Salonens.