«Lielai daļai galveno lēmumu pieņēmēju netika dota iespēja nākt un izteikt savu viedokli»
Izraēla konfliktā ar Irānu «izslīdējusi no kontroles» un tagad de facto vada kampaņu pati; ASV prezidents Donalds Tramps to ir jānovērš. Šādu viedokli intervijā žurnālistam Takeram Carlsonam pauda agrāk atkāpies ASV Nacionālā pretterorisma centra (NCTC) direktors Džo Kents.
Kents atkāpās no amata, pirms tam kritizējot ASV un Izraēlas operāciju pret Irānu. «Irāna nepārstāvēja tiešu draudu mūsu valstij, un acīmredzami mēs sākujām šo karu Izraēlas un tās ietekmīgā amerikāņu lobija spiediena dēļ,» — viņš rakstīja X, pievienojot paziņojumu par atkāpšanos.
Kents uzskata, ka koriģēt Izraēlas puses rīcību ir «pirmais, ko Trampam jāizdara». «Viņam ļoti stingri, droši vien ar jaunu diplomātu komandu, jāvēršas pie izraeliešiem un jāpasaka: «Jums jāpārtrauc. Mēs jūs aizsargāsim. Mēs parūpēsimies, lai jūs zinātu, ka pret jums netiks raidītas balistiskās raķetes. Tomēr jums vairs nedrīkst pāriet uz uzbrukumu, jo tas ir mūsu karš»,» — uzskata bijušais ierēdnis.
Kents turpināja, ka Trampam arī jābrīdina Izraēla, ka, ja tā izlemtu turpināt ofensīvas darbības, ASV «izies no spēles».
«Mums viņiem to jāsaka. <…> Ja mēs to nedarīsim, ja mēs nesakārtosim attiecības ar izraeliešiem, pat ja vienosimies par pagaidu ieroču pārtraukumu, mēs ļoti drīz atkal nonāksim tajā pašā situācijā. Tāpēc pirmais, ko prezidents Tramps ir jādara, — jāatrisina galvenā problēma. Galvenā problēma ir tā, ka izraelieši ir izslīdējuši no kontroles un vada visu šo karu. Ar to ir jācīnās stingri,» — piebilda viņš.
Pēc bijušā NCTC vadītāja domām tieši Izraēla ir iesaistījusi ASV konfliktā Tuvajos Austrumos un būtiski ietekmē amerikāņu politiku šajā reģionā.
«Tātad tiešais drauds, par kuru runā valsts sekretārs Marko Rubio, nāk nevis no Irānas, bet no Izraēlas?» — vaicāja Karlsons.
«Tieši tā,» — atbildēja Kents. «Un es domāju, ka tas norāda uz plašāku problēmu: kas atbild par mūsu politiku Tuvajos Austrumos?» — viņš sacīja.
Kents pastāstīja, ka pirms atkāpšanās personīgi runājis ar Trampu. «Viss noritēja labi. Lai gan, protams, tā nebija labākā saruna. Es viņam paskaidroju, kāpēc atkāpjos. Viņš mani uzklausīja,» — sacīja viņš, uzsverot, ka viņi ar prezidentu «šķīrās draudzīgā noskaņā».
Pēc Kenta teiktā, pirms kara ar Irānu «lielai daļai galveno lēmumu pieņēmēju netika dota iespēja nākt un izteikt savu viedokli» Trampam.
«Viņi to apsprieda <...> aiz slēgtām durvīm, un tiem, kas nepiekrita, nebija iespējas izteikties,» — sacīja bijušais ierēdnis.
Bijušais NCTC vadītājs piekrita viedoklim, ka Irānas augstākā līdera Ali Hameneja noslepkavošana noveda pie tautas saliedēšanās ap varu. Pēc viņa teiktā, Hamenejs ierobežoja Irānas kodolprogrammu un valsts centienus iegūt kodolieročus.
Uz jautājumu, vai Teherāna ir tuvu to iegūšanai, Kents atbildēja, ka nē. Pēc viņa teiktā, Irānas stratēģija ir «neatteikties pilnībā no kodolprogrammas».
Džo Kents ir 11 reizes kauju veterāns, kurš 20 gadus dienējis elitārā vienībā «Zaļie bereti» (Green Berets). Pēc aiziešanas no armijas 2018. gadā viņš strādāja par paramilitāro operāciju virsnieku CIA Speciālo darbību centrā (CIA's Special Activities Center). 2020. gadā viņš bija Trampa priekšvēlēšanu štāba ārlietu padomnieks. Semafor un Associated Press rakstīja, ka FBI pret viņu vada izmeklēšanu par iespējamu slepenas informācijas izpaušanu.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/iUBS--sTp9U?si=QcPfy3mDZihoaZwN" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>