Francija nosūtījusi armādu Tuvajos Austrumos: kādi uzdevumi tai priekšā 0 58

Francija no marta sākuma nosūtījusi ievērojamu kuģu grupu uz kara skarto Tuvajiem Austrumiem. Reģionā tagad atrodas apmēram desmit franču kuģu, tostarp lidmašīnu nesējs «Šarls de Gols». Prezidents Emanuels Makrons uzsver, ka Francijas pozīcija šajā konfliktā ir «tīri aizsardzības rakstura».

Uzbrukuma grupa, kuras vadībā ir lidmašīnu nesējs «Šarls de Gols», marta sākumā priekšlaicīgi noslēdza mācības Skandināvijā un devās uz dienvidiem. Pēc nedēļas tā jau iekļuva Vidusjūrā.

Lidmašīnu nesēju «Šarls de Gols» pavada trīs franču fregates, kas atbild par pretgaisa aizsardzību, un apgādes kuģis «Žaks Ševaljē». Uz kuģa atrodas 20 iznīcinātāji «Rafale», divi agrīnās radiolokācijas atklāšanas lidaparāti E-2 Hawkeye un trīs helikopteri.

Prezidents Emanuels Makrons vairākkārt uzsvēris, ka Francijas pozīcija reģionā ir «stingri aizsardzības rakstura»: Francija neplāno tieši iesaistīties karā. Kopējā stratēģija nav mainījusies pēc Francijas karavīra nāves kurdu bāzē Irākā drona uzbrukuma rezultātā.

«Mēs neiesaistāmies Izraēlas un ASV karā pret Irānu. Uzdevums, kas man ir uzdots, ir vienīgi aizsardzības rakstura. Tā ir mūsu pilsoņu un īpašumu aizsardzība, mūsu sabiedroto un partneru reģionā aizsardzība, ar kuriem mums ir noslēgtas aizsardzības vienošanās,» — norādīja kontradmirālis Tibo Odos de Posses.

Kontradmirālis precizēja, ka «Šarls de Gols» «nekādā veidā» nekontaktējas ar abiem reģionā esošajiem ASV lidmašīnu nesējiem.

«Mūsu operācijas ir pilnībā atdalītas. Mums ir atšķirīgi mērķi, metodes un cita operatīvā zona. „Avraam Linkolns“ pašlaik atrodas daudz tālāk, Arābijas jūrā. Lidmašīnu nesējs „Džeralds Fords“ arī nav Austrumu Vidusjūrā,» — norādīja Tibo Odos de Posses.

Franču lidmašīnu nesēju grupa uzrauga raķešu un bezpilota lidaparātu kustību un koordinē sabiedroto starptautisko spēku darbības reģionā. Tās mērķis ir aizsargāt franču intereses un partnerus pret iespējamiem Irānas un «Hezbollah» uzbrukumiem. Iespējams, tā nodrošinās humanitāro palīdzību, evakuāciju un atbalstu Libānas armijai. Un nākotnē, iespējams, arī aizsargās komerciālās kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā.

Pēdējās dienās ASV prezidents Donalds Tramps uzstājīgi prasa citu valstu palīdzību Hormuza šauruma kontrolei, tostarp no Francijas. Taču šīs valstis šaubās un nevēlas iesaistīties militāros konfliktos.

Atrodoties vizītē Kiprā, Makrons paziņoja par starptautisku «palīg- un aizsardzības misiju» Hormuza šauruma atbloķēšanai. Taču tā var sākt darboties tikai pēc asa kauju posma beigām. Var tikt runāts par tankkuģu un konteinerkuģu pavadīšanu, kas šķērso šo nozīmīgo naftas un gāzes piegāžu šaurumu, kas savieno Persijas līci ar Omānas līci un tālāk ar atklāto okeānu.