Konflikts starp Berlīni un Madridu saasinās 0 45

Pēc Frīdriha Merza vizītes Baltajā namā diplomātiskais skandāls starp Vāciju un Spāniju turpina saasināties. Spānijas vicepremjere Jolanda Diasa intervijā izdevumam Politico apsūdzēja kancleru un citus Eiropas līderus, ka viņi «nav spējīgi atbilst vēsturiskajam brīdim».

«Eiropai šodien vajadzīga līderība, nevis vazāļi, kuri paklanās Trampam», — paziņoja Diasa.

Agrāk Donalds Tramps bija pieņēmis Merzu Ovālajā kabinetā. Kopīgā preses konferencē amerikāņu prezidents asi kritizēja Spāniju. Madride atteicās pieļaut ASV izmantot Spānijas militārās bāzes triecieniem pret Irānu. Turklāt Spānija neatbalstīja prasību novirzīt piecus procentus IKP aizsardzībai.

Tramps draudēja valstij ar tirdzniecības embargu. Merzs klusēja. Viņš neaizstāvēja Eiropas partneri un nekomentēja draudus. Vēlāk, CDU priekšvēlēšanu pasākumā Štokahē pirms Bādenes‑Virtembergas landtāga vēlēšanām, kanclers paskaidroja savu pozīciju.

«Kad kameras darbojas, es neplānoju sākt strīdu ar Amerikas prezidentu», — sacīja Merzs.

Viņš norādīja, ka aiz slēgtām durvīm bija teicis Trampam, ka ekonomiskās sankcijas nav iespējamas pret vienu atsevišķu ES valsti. Kanclers arī uzsvēra, ka attiecībā uz Eiropas kontinenta aizsardzību Eiropa «šobrīd joprojām ir atkarīga no amerikāņiem».

Šie argumenti neiepriecināja Madridi. Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuēls Albares asi kritizēja Merzu par atteikšanos atbalstīt ES partneri. Viņš paziņoja, ka nespēj iedomāties, ka iepriekšējie kancleri — Angela Merkele vai Olafs Šolcs — būtu klusējuši līdzīgā situācijā.

Spāņu prese bija vēl asāka. Mediji nosauca Merzu par «gļēvuli», un redakcionālajos rakstos skanēja apsūdzības par nodevību pret Eiropas solidaritāti. Jolanda Diasa, kas vada kreiso partiju Sumar un ir premjera Pedro Sančesa mazākā koalīcijas partnere, skaidroja Merza rīcību ar ekonomiskiem apsvērumiem.