Kuba — nākamā: ASV gāzīs režīmu līdz gada beigām 0 49

«Kuba būs nākamā, un tās dienas ir skaitītas», — atkal pārliecinoši paziņoja senators Lindijs Greiems Fox News ēterā. Republikāni, kurš pārstāv Dienvidkarolīnu, dēvē par «vanagu», un viņa draudīgās deklarācijas par prezidenta Donalda Trampa nākotnes ārpolitiskajiem mērķiem reizēm sakrīt ar realitāti. Tajā pašā intervijā galvenajā republikāņu kanālā Greiems nodēvēja Trampu par «zelta standartu» prezidentiem — pat labāku par Ronaldu Reiganu.

Tramps vēlas pārspēt Reiganu, kā arī Džimiju Kārteru un Ričardu Niksonu, tādējādi, it kā atkārtojot Greima domu, raksta žurnāls Atlantic, kuram nav īpašas simpātijas pret pašreizējo prezidentu. Par Baltais nama vadītāja liela mēroga plānu vienam no tā autoriem, Vivijānai Salamai, it kā stāstījuši Trampa administrācijas locekļi un viņa uzticamie cilvēki. Plāna būtība — «gāzt trīs autokrātijas uzreiz». Trešā tās sērijā būtu tieši Kuba.

Enerģētiskais genocīds

Pēc operācijas Venecuēlā ASV ne vien nogāza tās prezidentu, bet faktiski pārņēma kontroli pār šīs valsts naftu, paziņojot, ka viens no galvenajiem patērētājiem — Kuba — vairs saņemt to nespēs. Karakasa piegādāja uz salu, pēc dažādiem vērtējumiem, no 10 000 līdz 20 000 barelu dienā. Vēl vienu, pēc apjomiem salīdzināmu, naftas avotu Kubai nodrošināja Meksika, taču Vašingtona draudēja ar lielām nodevām visām valstīm, kas piegādās Gavanai «melno zeltu». Pēc kāda laika Kubā sākās enerģētikas krīze.

Pašlaik valsts lidlaukos nav degvielas uzpildes — lidojumi nenotiek, pilsētās nav elektrības — industrija ir apstājusies, veikalu, banku un pat slimnīcu darba laiks ir samazināts. Sabiedriskais transports nefunkcionē. Kā raksta CNN, dzīve uz salas praktiski apstājās. Tramps prasīja no Kubas varām parakstīt «darījumu» — taču neatklāj, kas tieši tam jāietver.

Tramps savos sociālajos tīklos jokus pēc atbalstīja ideju par ASV valsts sekretāra Marko Rubio iecelšanu par Kubas prezidentu. Mazāk kā stundu vēlāk Tramps vērsās pie Kubas varām ar prasību «noslēgt darījumu» ar Baltā nama administrāciju. Pirms operācijas Venecuēlā arī ziņoja par Vašingtonas sarunām ar Karakasu par Maduro atkāpšanos, kam, pēc ziņām, viņš esot izvirzījis nosacījumus, kas Baltajam namam nepatika.

Kubā Trampa mājieni tika uztverti negatīvi. Prezidents Migels Díaz-Kanels X (iepr. Twitter) ierakstā paziņoja, ka salā gatavi aizstāvēties «līdz pēdējai asins pilei». Savukārt valsts Ārlietu ministrijā Baltā nama retoriku nodēvēja par atkārtotu Vašingtonas politiku, ziņoja kubas radio Radio Rebelde.

Pēc tam kļuva zināms, ka Meksika apturēta naftas piegādes Kubai. Tās prezidente Klaudija Šeinauba publiski saistīja to ar kopējām energoresursu piegāžu svārstībām un noliedza ASV spiedienu.

Divas dienas vēlāk Tramps ASV izsludināja ārkārtas stāvokli, atsaucoties uz itin kā draudošu nacionālās drošības un ārpolitikas apdraudējumu no Kubas puses. Baltā nama paziņojumā norādīts, ka Gavana it kā atbalstot terorismu un sadarbojas «ar daudzām naidīgām valstīm» — Krieviju, Ķīnu, Irānu, ar grupējumiem HAMAS un «Hezbollah».

Saistībā ar to Tramps arī paziņoja par papildu ierobežojošām nodevām precēm no valstīm, kas pārdod vai piegādā Kubai naftu. Uz salu tika izsludināta starptautiska ārkārtas situācija, un Vašingtonas darbības sauca par «enerģētisko genocīdu». Kubas ārlietu ministrs Bruno Rodrigezs Parrilja paziņoja, ka ASV rada kubiešiem ekstremālus dzīves apstākļus, apsūdzēja Trampa administrāciju melošanā par Gavanu un nosauca vienīgo draudu reģiona mieram, drošībai un stabilitātei par pašām Savienotajām Valstīm.

Jāatgādina, ka Kuba jau kopš 1960. gada atrodas ASV sankciju lokā. Februāra vidū Meksika nosūtīja salai humāno palīdzību, bet pagājušajā nedēļā vēl 1 200 tonnu pārtikas — taču par energoresursiem runa nav.

Pēc tam Kubas ārlietu ministrs Rodrigezs Parrilja ieradās Maskavā, kur vispirms tikās ar Sergeju Lavrovu, bet vēlāk — ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš sankcijas pret Kubu nosauca par nepieņemamām.

«Mēs vienmēr esam bijuši Kubas pusē tās cīņā par neatkarību, par tiesībām noteikt savu attīstības ceļu, un mēs vienmēr esam atbalstījuši kubiešu tautu,» sacīja Krievijas prezidents.

Taču to, kādu reālu palīdzību Maskava spēs sniegt Gavanai, pašreiz ir grūti pateikt. Drekselas universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Sergejs Kostjaevs sarunā ar RTVI.US pieļāva, ka Kremlim patiesībā nav īpašas intereses par notikumiem Kubā. Tomēr, kā norāda cita skatījuma pārstāvji, politiskas pārmaiņas uz salu varētu maksāt Krievijai tās vēsturisko sabiedroto Karību reģionā, kas atrodas tikai 90 jūdžu (145 km) attālumā no ASV, uzsvēra Daniels Pedreira, vieslektors Politikas un starptautisko attiecību katedrā Floridas Starptautiskajā universitātē.

Tieši tajā dienā, kad Rodrigezs Parrilja ieradās Maskavā, Axios ziņoja, ka valsts sekretārs Marko Rubio vada «slepenas» sarunas ar Raulu Giljermo Rodrigezu Kastro — Raula Kastro mazbērnu, kurš ir revolūcijas līdera Fidela Kastro jaunākā brāļa dēls. Komandante 2006. gadā nodod varu Raulam, kuru 2021. gadā, vismaz oficiāli, nomainīja pašreizējais prezidents Díaz-Kanels. Taču, pēc Axios avotu teiktā, Rubio ar viņu neesot runājis.

Wall Street Journal, atsaucoties uz avotiem, ziņoja, ka Trampa administrācija vēlas līdz 2026. gada beigām nomainīt varu Kubā. Tam tā it kā meklē aģentus valstī, kas būtu gatavi palīdzēt. Tikšanās ar kubiešu emigrantiem un sabiedriskajām grupām Maiami un Vašingtonā Baltā nama pārstāvji koncentrējušies uz meklējumiem starp pašreizējās Kubas valdības locekļiem «kādam, kurš sapratīs, kur viss virzās, un vēlēsies noslēgt darījumu».

Rubio, kuram ir kubiešu saknes (viņš dzimis Floridā imigrantu ģimenē), bieži tiek saukts par Trampa administrācijas Latīņamerikas politikas arhitektu un par vienu no Maduro nolaupīšanas organizētājiem. Jāatzīmē, ka šīs operācijas laikā ASV karaspēks iznīcināja 32 sardzes karavīrus — kubiešu pilsoņus. Viņus ar godu apglabāja dzimtenē.

«Trampa komandā ir Rubio, kurš, cik saprotu, piekrīt režīma maiņai šajā valstī. Tāpēc ideālā gadījumā Trampam būtu režīma maiņa Kastro ģimenē un atgriešanās ASV tirdzniecības un ietekmes lokā. Maz ticams, ka Kuba bez tiešas militāras ietekmes piekristu Trampa prasībām — tas neizskatās reālistiski,» sacīja Kostjaevs sarunā ar RTVI.US.

Jāatzīmē, ka intervijā Bloomberg Rubio norādīja uz nepieciešamību, lai Kubas valdība veiktu ekonomiskās reformas un dotu tautai ekonomisko brīvību. Pēc viņa teiktā, republikas vadībai nav pamata izpratnes par to, kā izskatās uzņēmējdarbība un rūpniecība, tāpēc neveicas ar Eiropas investīcijām, «un rezultātā cieš cilvēki».

«Aizmirstiet uz mirkli, ka Kubā nav vārda brīvības, nav demokrātijas, nav cieņas pret cilvēktiesībām. Pamatproblēma Kubā ir ekonomijas trūkums, un cilvēki, kas pārvalda šo valsti, — kuri to kontrolē — nezina, kā uzlabot savas tautas ikdienu, nepametot savu kontroli pār nozarēm. Viņi grib kontrolēt visu,» sacīja Rubio intervijā.

Amerikāņu puse 41 gadu veco Kastru ar iesauku «Krabis» (deformētā pirksta dēļ) un viņa tuvākos vidi uztver kā jaunus, uzņēmējdarbībai noskaņotus kubiešus, kas noliedz revolūcijas mantojumu un cenšas tuvoties ASV, turpina Axios. Tomēr avots Trampa administrācijā norāda, ka Rubio dialogs ar «Krabi» drīzāk ir diskusijas par nākotni nekā sarunas formālā nozīmē. Lēmums par Kubu paliek pie Trampa.

«Prezidentam Trampam ir plašs instrumentu klāsts attiecībā uz kubas režīmu. Dažas no pasākumiem ir drīzāk militāras dabas, kamēr citas — diplomātiskas vai ekonomiskas. Izskatās, ka viņa administrācija izmanto diplomātiskos un ekonomiskos instrumentus kā pirmo soli, par ko liecina ziņas par sarunām ar kubas režīmu. Trampa administrācija tiecas pēc kubas režīma maiņas,» RTVI.US sacīja Pedreira.

Pedreira pieļāva, ka ASV reģionālā politika balstīsies uz operāciju Venecuēlā. Axios līdzina Rubio un Kastro sarunas — vai diskusijas — ar situāciju Karakasā: ASV uztur dialogu ar Maduro komandā palikušajiem, tostarp ar viceprezidenti Delsi Rodrigezu, kura tagad pilda valsts vadītāja pienākumus. «Viņi meklē nākamo Delsi Kubā,» sacīja Axios avots.

Sākotnēji Tramps atturējās tieši apstiprināt, vai plānota Kubā operācija, līdzīga venecuēliešu, bet atzina, ka tā būtu viegli īstenojama. Pagājušajā nedēļā viņš publiski pieļāva salas «draudzīgu okupāciju». Pēc viņa vārdiem, Kubai nav naudas, naftas un pārtikas, tāpēc valsts it kā vēlas ASV palīdzību.

Tramps jau februāra sākumā paziņoja, ka viņa administrācija ir kontaktā ar «cilvēkiem augstākajā līmenī» Kubā. Tomēr daļa mediju vēlāk ziņoja, ka būtisku sarunu nav bijis.

Pēc tam, kad Tramps izsludināja ārkārtas stāvokli un draudēja ar nodevām valstīm, kas piegādā naftu Kubai, Díaz-Kanels apsūdzēja valdību fašismā un genocīdā, raksturojot to kā «kliku, kas izmanto amerikāņu tautas intereses savtīgos mērķos».

«Tramps cenšas nospiest kubas ekonomiku, ieviešot tarifus valstīm, kas, īstenojot savu suverenitāti, tirgo naftu ar Kubu,» viņš arī uzrakstīja X.

Tomēr februāra sākumā viņš paziņoja, ka Kuba ir gatava dialogam ar Savienotajām Valstīm par jebkuru tēmu — bet bez spiediena, nosacījumiem vai iejaukšanās republikas iekšējās lietās.

«Ņemot vērā vienlaicīgās vairākkārtējās krīzes Kubā (ekonomiskā, enerģētikas, veselības aprūpes, infrastruktūras, transporta utt.), Gavana atrodas situācijā, kad sarunas ar Vašingtonu ir ticamākas nekā agrāk,» sarunā ar RTVI.US norādīja Pedreira.

Februārī ASV republikāņi ar kubiešu saknēm Kongresā lūdza Trampu izvirzīt apsūdzības Raulam Kastro par 1996. gada divu lidmašīnu notriekšanu, uz kurām atradās amerikāņu humanitārās organizācijas locekļi. Valsts administrācija uz to pagaidām neatbildēja.

Pēc tam notika incidents, ko pat Rubio nosauca par «īpaši neparastu». No Floridas puses pie Kubas krastiem tuvojās laiva ar ASV karogiem un desmit bruņotiem cilvēkiem, kuri sāka šaut uz salas krasta apsardzes kuģi. Atbildot ar uguni, četri no viņiem tika nogalināti, tostarp vismaz viens ASV pilsonis; citi bija Kubas izcelsmes ASV iedzīvotāji. Izdzīvojušos nogādāja slimnīcā un arestēja; vienlaikus aizturēja arī vietējo iedzīvotāju, kas plānoja viņus sagaidīt. Rubio paziņoja, ka ASV nav saistītas ar notikušo.