Ženēvā atsākas Irānas un ASV kodolsarunas 0 47

Šogad šī ir jau trešā netiešo sarunu kārta.

Abu pušu pārstāvji ieradās Omānas rezidencē Ženēvā, un sarunas sākās plkst. 10, vēsta Irānas valsts ziņu aģentūra IRNA.

Tāpat kā iepriekšējās kārtās kā vidutājs darbojās Omānas ārlietu ministrs Badrs al Busaidi.

No Irānas puses sarunas risina ārlietu ministra Abasa Aragči vadītā delegācija, savukārt ASV pārstāv Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners.

Omānas ministrs raksturoja sarunu dalībniekus kā apņēmīgus, bet atmosfēru kā konstruktīvu.

Piedalās arī Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi. Pagājušajā nedēļā viņam bija sagatavošanās sarunas ar Aragči.

Sarunas ir daļa no ASV un to Rietumu sabiedroto centieniem nepieļaut, kaTeherāna izstrādā kodolieročus.

Irāna noliedz, ka censtos īstenot šādas ambīcijas, un uzstāj, ka tās kodolprogramma ir civila rakstura, taču ir paudusi gatavību pieņemt ierobežojumus, arī ierobežot urāna bagātināšanu līdz zemam līmenim, par ko iepriekš tika panākta vienošanās 2015. gada starptautiskā kodolpakta ietvaros.

ASV no šīs vienošanās izstājās 2018. gadā Trampa pirmās prezidentūras laikā, neraugoties uz to, ka Irāna vienošanās nosacījumus ievēroja.

Teherāna gan arī noteikusi vairākas sarkanās līnijas.

Irāna atsakās pilnībā likvidēt urāna bagātināšanas infrastruktūru un uzstāj, ka tās raķešu programma nav apspriežama. Irāna to uzskata par savu galveno atturēšanas spēku.

Irāna arī atsakās pārtraukt atbalstu sabiedrotajiem Tuvo Austrumu reģionā, arī Libānas šiītu kaujinieku grupējumam "Hizbollah".

Apmaiņā pret piekāpšanos kodolenerģijas jomā Teherāna pieprasa ekonomisko sankciju atcelšanu.

Vašingtona pēdējā laikā ievērojami palielinājusi militāro klātbūtni Tuvo Austrumu reģionā, bet Tramps vairākkārt pieļāvis iespēju uzbrukt Irānai, ja netiks panākta vienošanās.

Irāna brīdinājusi par atbildes triecieniem, arī ASV militārajām bāzēm un citiem objektiem reģionā.