Daudzas Eiropas valstis līdz pēdējam neticēja, ka Putins izlems par karu.
Kremlī pirms kara ar Ukrainu 2022. gada februārī bija pārliecināti, ka pārliecinošs vairākums ukraiņu atbalstīs Krievijas iebrukumu.
Kā vēsta The Guardian, atsaucoties uz Eiropas izlūkdienestu datiem, Maskavā uzskatīja, ka tikai 10% ukraiņu būs gatavi pretoties okupācijas karaspēkam. Pārējie (90%), kā domāja Kremlis, vai nu aktīvi atbalstīs Krievijas armijas ieiešanu, vai galu galā to pieņems, izrādot tikai nelielu neapmierinātību.
Cilvēks, kuram bija par Ukrainu atšķirīga informācija nekā citiem, bija Sergejs Nariškins — Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs. Viņš ieguva uzmanību ar stostīšanos un saraustītu runu vēsturiskajā Kremļa sēdē, kurā Vladimirs Putins vaicāja Drošības padomes locekļu viedokli par Ukrainu.
Nariškins, pēc The Guardian avotu teiktā, zināja to, ko citi nezināja. «Bet viņš ir vājš un neizlēmīgs, un Putins gribēja, lai visi būtu daļa no šī lēmuma. Tāpēc jūs redzējāt to uzvedību (Nariškina — TMT), ko redzējāt», — sacīja izdevuma sarunu biedrs. Nariškins izskatījās nobijies, bet galu galā atbalstīja Putinu.
Atklāti pret sēdē Kremļa iebilda tikai viens cilvēks — prezidenta administrācijas vietnieks Dmitrijs Kozaks, viens no Putina senākajiem sabiedrotajiem, kurš pazina viņu kopš 1990. gadu vidus. Kozaks bija šausmās par Putina plāniem, bet pilnīgu izpratni par notiekošo ieguva tikai Kremļa sēdes dienā, sacīja The Guardian tuvs viņam avots.
Pēc izdevuma datiem tajā sanāksmē Kozaks pierādīja Putinam ne tik morāles, cik stratēģijas skatījumā, ka iebrukums Ukrainā beigsies katastrofā, lai gan viņš nezināja, ko tieši plāno Putins — ierobežotu operāciju Donbasa sagrābšanai vai pilna mēroga karu. Pēc sēdes beigām Kozaks palika viens pret vienu ar Putinu un turpināja ar viņu strīdēties, sacīja The Guardian avots. Kozaka uzstāšanos izgrieza no televīzijas tiešraides. 2025. gada beigās viņš atkāpās no visām amatvietām prezidenta administrācijā.
Kremlim cerības uz ukraiņu atbalstu Krievijas iebrukumam izrādījās bezcerīgi optimistiskas, raksta The Guardian. Tomēr, pat, ņemot vērā Maskavas aplēses, pret okupācijas armiju varēja stāties aptuveni 4 miljoni cilvēku. Eiropas izlūkdienesti uzskatīja, ka Putina līdz tam savāktie spēki, kas stāvēja pie Ukrainas robežām, acīmredzami nebija pietiekami, lai apspiestu tādu pretestību.
Daļēji tāpēc daudzas Eiropas valstis līdz pēdējam neticēja, ka Putins izlems par karu. Francijas vēstnieks uzzināja par iebrukumu tikai tad, kad viņu Kijevas dzīvoklī modināja Krievijas raķešu troksnis, raksta The Guardian.
Bruno Kāls, Vācijas ārējās izlūkošanas dienesta BND vadītājs, ieradās Kijevā 23. februārī, kad ASV, Lielbritānijas un Polijas izlūkdienesti jau bija noskaidrojuši, ka dots pavēle par uzbrukumu no Krievijas puses. Pat kad Vācijas vēstnieks Kijevā saņēma rīkojumu evakuēt diplomātus no pilsētas, Kāls ignorēja šo brīdinājumu un plānoja tikšanās nākamajā dienā, it kā nekas nebūtu. Kālu nācās evakuēt no Kijevas iebrukuma dienā ar Polijas izlūkdienesta palīdzību pa ceļiem, kas bija pilni ar bēgošiem ukraiņiem.
«Mēs neticējām, ka tas notiks, jo uzskatījām, ka doma par to, ka viņi spēs ieiet Kijevā un vienkārši izveidot marionetes valdību, ir pilnīgi neprātīga, — sacīja izdevumam The Guardian viens no Eiropas izlūkdienestu darbiniekiem. — Kā izrādījās, tas patiešām bija pilnīgi neprātīgi.»
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/8l2fOhRCklM?si=dizjcpaoeXDNG06S" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
