Peru satricina: astotais prezidents desmit gados, un viņš ir 84. gadā 0 64

Peru parlaments ievēlēja Hosē Mariju Balkasaru valsts pagaidu prezidenta amatā. Pēc Hosē Žeri atkāpšanās, kuru apsūdz korupcijā, viņš kļuvis jau par astoto valsts vadītāju pēdējā desmitgadē, raksta France 24.

Kongresa deputāts tika ievēlēts Kongresa priekšsēdētāja amatā balsojumā, kas tika pārraidīts tiešraidē. Saskaņā ar spēkā esošo procedūru tieši parlamenta priekšsēdētājs pagaidu kārtā vada valsti, tāpēc Balkasars automātiski ieņēma valsts galvas amatu.

83 gadus vecais Hosē Marija Balkasars — pēc izglītības jurists un bijušais tiesnesis. Viņš kļuvis par astoto Peru prezidentu kopš 2016. gada. Viņa ievēlēšana noslēdza vairāk nekā diennakti ilgu varas vakuumu — situāciju, kādas jaunākajā valsts vēsturē nebija.

Balkasars pildīs valsts galvas pienākumus līdz 28. jūlijam — dienai, kad amatā stāsies jaunais prezidents. Viņa vēlēšanas notiks 12. aprīlī.

Iepriekšējais pagaidu Peru prezidents — 39 gadus vecais Hosē Žeri — kļuva par vēl vienu upuri ilgstošajam politiskajam krīzim. Valstī jau vairākus gadus turpinās konflikti starp spēcīgo Kongresu un vājināto izpildvaru, un viss notiek hronisku korupcijas skandālu un vardarbības pieauguma fonā.

Otrdien parlamentā viņu atbrīvoja no amata. Par iemeslu minētas aizdomas, ka pie viņa vairākas sievietes saņēmušas amatus valdībā, pārkāpjot noteiktās procedūras, kā arī iespējamās korupcijas saites ar ķīniešu uzņēmēju.

Nākamajā dienā Žeri publicēja videouzrunu TikTok, kurā paziņoja: «Kalpot Peru bija un paliek gods.» «Nav viegli dažos mēnešos atrisināt problēmas, kas uzkrājušās desmitgadēs. Bet viss, ko mēs darījām, mēs darījām ar pārliecību, atbildību un uzticību,» — papildināja viņš.

Žeri turpina uzstāt uz savu nevainību. Tomēr daudziem peruāņiem vēl viens politisks krīzes vilnis maz ko maina ikdienā, kas kļūst arvien nestabilāka.

Pēdējo desmit gadu laikā Peru nomainījies septiņi vadītāji. Četrus prezidentus atbrīvoja no amata, izmantojot impīčmenta procedūru. Vēl divi izvēlējās pamest amatu paši, lai izvairītos no tāda paša iznākuma. Tikai vienam izdevās pilnībā nostrādāt paredzēto termiņu.

Pats Žeri ieņēma pagaidu prezidenta amatu pēc impīčmenta, kas pagājušā gada oktobrī tika izsludināts pret Peru pirmo sievieti prezidenti — Dinu Boluarte. Viņas atkāpšanās notika plašu protestu fonā, ko izraisīja korupcijas skandāli un vardarbības pieaugums, saistīts ar organizētajām noziedzīgajām grupām.

Stājoties amatā, Žeri pieņēma stingrus pasākumus noziedzības apkarošanai. Šī politika ieguva daļas sabiedrības atbalstu, taču tās nepietika, lai saglabātu viņam valsts galvas amatu.

Trešdien TikTok publicētā uzrunā viņš atkal runāja par nepieciešamību «stiprināt drošību kā valsts pamatu ar kārtību un nākotni».

Tikmēr viņš pats riskē kļūt par kriminālprocesa personu. Prokuratūra pašlaik veic izmeklēšanu un mēģina noskaidrot, vai Žeri iejaucās kadru iecelšanās. Par iemeslu minētas ziņas, ka pie viņa deviņas sievietes, apejot noteiktās procedūras, saņēmušas amatus prezidenta administrācijā un vides ministrijā.

Turklāt viņu apsūdz slepenās tikšanās ar ķīniešu uzņēmēju, kurš sadarbojās ar valsti. Izmeklēšana pārbauda, vai amatpersona nebija izmantojusi savu dienesta stāvokli, lai veicinātu konkrētas privātpersonas vai uzņēmuma intereses.

Papildus Balkasaram uz pagaidu prezidenta amatu pretendēja vēl trīs Konresa locekļi: bijusī priekšsēdētāja Marija del Karmen Alva, veterāns-sociālists Edgards Reimonds un politiķis Ektors Akunja, kura partija arī bija saistīta ar korupcijas skandāliem.

Kamēr politiķi noskaidro attiecības un dala varu, valsts dzīvo citās realitātēs. Peru satricinājusi izspiešanas vilnis, kas jau novedis pie vairākām nāvēm. Tam klāt nāk augsta pēcpandēmijas nabadzība, bezdarbs un noziedzīgo grupējumu pastiprināšanās, tostarp Venecuēlas «Tren de Aragua».

Tajā pašā laikā, kā norādījis politikas analītiķis Augusto Alvaress, «nav nekādu garantiju, ka tas, kas nomainīs Žeri, spēs saglabāties pie varas līdz 2026. gada jūlijam».