Ukrainas un Krievijas pārstāvji sarunās, kas ar ASV līdzdalību notikušas pēdējo nedēļu laikā, apsprieduši ideju par demilitarizētas zonas izveidi Doneckas apgabalā, ko nekontrolētu nedz Ukrainas, nedz Krievijas armija, vēsta laikraksts "New York Times", atsaucoties uz trim avotiem, kas ir pazīstami ar sarunu gaitu.
Tādējādi tiek atdzīvināta ideja, kas bija daļa no iepriekšējiem miera priekšlikumiem, arī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas novembrī piedāvātā 28 punktu plāna, norāda laikraksts.
Lai šis priekšlikums būtu pieņemams abām pusēm, sarunu dalībnieki apsprieduši arī brīvās tirdzniecības zonas izveidi demilitarizētajā zonā, teikuši avoti.
Puses apspriedušas arī ideju par civilās administrācijas izveidi demilitarizētajā zonā, kas pārvaldītu teritoriju pēc kara.
Administrācijas sastāvā varētu būt gan Krievijas, gan Ukrainas pārstāvji, sacīja viens avots.
Tiesa, puses vēl nav par neko vienojušās.
Sarunās Abū Dabī 4. un 5. februārī Ukrainas pārstāvji apsprieda iespējas par Krievijas bruņoto spēku daļēju atkāpšanos no frontes līnijas, norāda laikraksts.
Karaspēka izvešana varētu nebūt simetriska, teikuši avoti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš uzstāja uz vienādu karaspēka atvilkšanu.
Krievijas diktatora palīgs Jurijs Ušakovs iepriekš pauda, ka Krievija varētu piekrist demilitarizētās zonas izveidei, ja Krievijas policijai vai Nacionālās gvardes karavīriem tiktu atļauts tajā patrulēt.
Ukraina uzstāj, ka demilitarizētajā zonā būtu jāizvieto starptautiski miera uzturēšanas spēki. Saskaņā ar Kijivas datiem šajā teritorijā dzīvo 190 000 cilvēku.
