Aizsargapvalks tika izgatavots speciāli, šādu materiālu tirgū pašlaik nav.
Gadu pēc Krievijas drona trieciena jaunajam Černobiļas AES aizsargapvalkam franču uzņēmumi pabeiguši prelimināro bojājumu novērtējumu un nosaukuši kritiskos termiņus objekta atjaunošanai.
Franču uzņēmumi Bouygues Travaux Publics un Vinci Construction Grands Projets, kuri projektēja un būvēja jauno aizsargapvalku virs ceturtā reaktora Černobiļas AES, pabeiguši priekšizpētes tehnisko bojājumu novērtējumu, kas gūti Krievijas drona trieciena rezultātā Černobiļas AES sarkofāgam 2025. gada 14. februārī. Analīzes rezultātā konstatēts, ka objekts, kura būvniecībai veltīja gandrīz 20 gadu darbu un vairāk nekā 2 miljardus dolāru, pašlaik neveic savas aizsardzības funkcijas, paziņoja Eiropas atjaunošanas un attīstības banka (ЕБРР).
«Galvenais uzdevums ir atjaunot jaunā drošā konteinmenta (НБК) pilnu funkcionalitāti līdz 2030. gadam, lai ierobežotu tērauda arkas konstrukcijas korozijas risku un nodrošinātu ilgtermiņa drošību,» paziņoja Baltazars Lindauers, ЕБРР kodoldrošības departamenta vadītājs. Viņš norādīja, ka precīzu remontdarbu izmaksu novērtējumu pagaidām dot nevar, tomēr «pamatojoties uz pašreiz pieejamo informāciju, kopējās izmaksas varētu sasniegt vairākus simtus miljonu eiro».
Bojājumu apjoms pēc Krievijas drona uzbrukuma Černobiļas AES
Krievijas drona trieciena rezultātā jaunajam aizsargapvalkam virs ceturtā reaktora zaudēts hermētiskums, kas ir kritiski tā galvenās funkcijas — radioaktīvās putekļu, kuras uzkrājās kopš 1986. gada, iekļūšanas ārējā vidē — nodrošināšanai. Turklāt analīzē norādīts, ka konstrukcijas iekšienē nedarbojas celtņu iekārtas.
ЕБРР arī precizēja, atsaucoties uz franču uzņēmumu secinājumiem, ka radioaktīvās putekļu izplatīšanos kavēja īpaša membrāna, kas savienoja jauno drošo konteinmentu ar betona konstrukcijām trešā energobloka. Pēc tās bojāejas problēma saasinās, jo membrāna tika izgatavota pēc īpaša pasūtījuma tieši Černobiļas projektam, un šādu materiālu tirgū pašlaik nav.
Krievijas trieciena rezultātā arī izjaukts temperatūras režīms konteinmenta iekšienē, tādēļ vairs nav iespējams kontrolēt objekta mitrumu, un spiediena zuduma dēļ konstrukcijas iekšienē radušies apstākļi tērauda arkas konstrukcijas korozijai, kas var novest pie tās sabrukuma.
Speciālisti nosauca kritiskos termiņus aizsargapvalka atjaunošanai
Speciālistu vērtējumā jaunais aizsargapvalks jāatjauno ne vēlāk kā 2030. gadā, pretējā gadījumā sekas būs katastrofālas. Ja tas nenotiks, Černobiļas problēma vairākas reizes saasināsies, brīdina analīzes autori.
Jaunais drošais konteinments jeb Černobiļas AES jaunais aizsargapvalks ir arkas konstrukcija, kas ir 165 metrus gara un 110 metrus augsta. Tā svars ir 36 200 tonnas. Apvalks tika uzstādīts virs sabrukušā ceturtā energobloka Černobiļas AES 2016. gada novembrī. Tā ir lielākā pārvietojamā zemes konstrukcija pasaulē, paredzēta ekspluatācijai vismaz 100 gadu garumā.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/mVWaPr705-U?si=3ptwulY5nAROkhKa" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
