Netanjahu atzina separātisko Somalilendu, lai sarūgtinātu turkus 0 64

Pirms Jaunā gada pasaulē parādījās vēl viena daļēji atzīta valsts. Somalilends — valsts, kas atrodas Āfrikas Raga reģionā, — pirmo reizi nodibināja diplomātiskas attiecības ar esošu ANO dalībvalsti. Jaungada dāvana nāca no negaidītas puses — no Izraēlas.

Tehniski Somalilendam jau ir 34 gadi. Teritorija izsludināja neatkarību no Somālijas 1991. gada maijā. Šim notikumam bija priekšā gandrīz 10 gadu asiņu pilna pilsoņu kara pret centrālo varu un pilnīga somāļu valsts sistēmas dezintegrācija. Kamēr pārējā valsts bruka haosā, Somalilendā izdevās izveidot stabilas institūcijas, tostarp kārtīgi strādājošu trīspartiju parlamentu un regulāri maināmu prezidenta varu.

Starptautiskajā arēnā Somalilends atteicās sevi saukt par separātisku veidojumu. Tā vietā tas pozicionēja sevi kā valsti, kas atguvusi neatkarību.

Hargeisas valdība norādīja uz to, ka koloniālajos laikos Somalilends bija atsevišķs britu protektorāts. 1960. gadā tas de iure ieguva neatkarību kā patstāvīga valsts un tikai pēc tam (pēc 5 dienām) brīvprātīgi apvienojās ar Somāliju. Somalilends atsaucās uz Sīrijas precedentu, kura 1958. gadā kopā ar Ēģipti izveidoja Apvienoto Arābu Republiku, bet pēc trim gadiem izstājās no tās, atgriežoties pie iepriekšējām robežām.

Neskatoties uz politisko stabilitāti un spēcīgajiem juridiskajiem argumentiem, valstu, kuras vēlētos atzīt Somalilendas neatkarību, līdz šim nebija. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu pārtrauca šo daudzu gadu tradīciju, parakstot deklarāciju par formālu atzīšanu ar Somalilendas prezidentu Abdirahmanu Mohamedu Abdullahi.

Kopā ar atzīšanu Telaviva un Hargeisa vienojās atvērt viens otram diplomātiskās pārstāvniecības. Izraēlas valdība arī paziņoja par vēlmi paplašināt ekonomisko sadarbību ar daļēji atzītu valsti. Pēc Netanjahu vārdiem, vienošanās ir daļa no procesa, ko uzsāka Abraama vienošanās. Tās paredz attiecību normalizēšanu starp Izraēlu un arābu valstīm Tuvo Austrumu reģionā. Abdullahi to apstiprināja, norādot, ka Somalilends pievienosies vienošanām drīzumā.

Starptautiskā sabiedrība reaģēja uz Izraēlas rīcību ar ārkārtēju sašutumu. Līdz šim savu protestu ir izteikušas vismaz 50 valstis. Papildus Somālijai, kas joprojām šo teritoriju uzskata par savu, neapmierināto vidū ir Turcija, Ēģipte, Irāna, Saūda Arābija, Ķīna un Āfrikas Savienība. Jautājumu pat izvirzīja ANO Drošības padomes līmenī — ārkārtas sēde par Somalilendu notika 29. decembrī.

Vienlaikus starp noraidotājiem ir maz tādu, kas patiesi uztraucas par Somālijas teritoriālo nedalāmību. Iespējams, šim jautājumam principiāla nozīme ir tikai Āfrikas Savienībai. Tās priekšgājēja — Organizācija Āfrikas Vienotībai — vadījās pēc politikas par koloniālo robežu respektēšanu un jaunu veidojumu neatzīšanu. Tur uzskatīja, ka tolerances atļaušana separātismam var izraisīt nekontrolētu nestabilo Āfrikas valstu sabrukumu. Izņēmumi bija tikai gadījumi, kad „mātes” valstis pašas nebija pret šķiršanos no dumpīgajām teritorijām.

Citu valstu motivācija ir sarežģītāka. Ķīnai Somalilendas atzīšana ir nepieņemama, jo tā apdraud tās kursu uz Taivānas diplomātisko izolāciju. Pēdējos gados Ķīna palielināja savu ekonomisko ietekmi Somālijā un galu galā panāca, ka Mogadišo aizliedza valstī iebraukt personām ar Taivānas pasēm. Somalilends, savukārt, aktīvi veidoja attiecības ar Taivānu. 2020. gadā Taibeja pat oficiāli atzina to par neatkarīgu valsti — tāpēc Telavivas lēmumu tur uzņēma ar apstiprinājumu.

Turcija — Izraēlas konkurente — arī centās projicēt savu ietekmi Āfrikas Raga reģionā caur Somāliju. 2024. gadā Ankara un Mogadišo noslēdza desmit gadu aizsardzības paktu. Tā ietvaros Turcija apņēmusies sargāt Somālijas teritoriālās ūdeņus, kā arī nosūtīja uz turieni lielu karavīru kontingentu (līdz 5 000 karavīru) palīdzībai cīņā pret teroristiem. Trīs dienas pirms atzīšanas Ankara paziņoja par atsevišķas Gaisa spēku pavēlniecības izveidi operācijām šajā valstī.

Līdzīgi rīkojās arī Ēģipte. Pagājušajā gadā Kaira noslēdza aizsardzības paktu un nosūtīja uz Somāliju karaspēku. Tas viss notika konfliktā ar Etiopiju saistībā ar Hidase dambja būvi, kas apdraudēja būtiski samazināt ūdens pieplūdi pa Nīlu Ēģiptei un Etiopijai. Papildus strīdam ar Kairu Addisabeba arī gatavojās atzīt Somalilendu apmaiņā pret piekļuvi tā ostām. Tomēr spiediena dēļ tai tas neizdevās.

Saūda Arābijas pozīcija cieši saistīta ar pilsoņu karu Jemenas teritorijā. Decembrī Dienvidu pārejas padome sāka uzbrukumu oficiālās jemenu valdības pozīcijām, kurai patronāžu sniedz Rijāda. Dienvidu pārejas padomi atbalsta Apvienotie Arābu Emirāti. Tie ir arī neoficiālais Somalilendas sabiedrotais, kam pat ir pilnvērtīga militārā bāze pie ostas pilsētas Berberas (šajā kontekstā simptomātiski, ka AAE klusē par Telavivas rīcību). Izraēlas iesaistīšanās var nopietni nostiprināt saūdiem pretinieku pozīcijas — un novedīs pie tā, ka Rijāda zaudēs atlikušās kontroles tiesības pār teritoriju, kas robežojas ar tās dienvidu robežām.

Izplatīts uzskats ir, ka Telavivas darbības Āfrikas Ragā saistītas ar mēģinājumiem galīgi atrisināt Gazas sektora jautājumu. Vēl pavasarī Netanjahu valdība kopā ar Donalda Trampa administrāciju izstrādāja plānu masveida palestīniešu pārvietošanai no Gazas uz citām teritorijām. Kā iespējamās pārvietošanas vietas tika piedāvātas Somālija, Somalilends vai Sudāna.

Hartuma tūlītēji atteica. Mogadišo un Hargeisa publiski noliedza pat šādu sarunu esamību. Tomēr oficiālā Izraēlas atzīšana lika daudziem domāt, ka šajā jautājumā tomēr bija panākta zināma vienošanās. Nav nejauši, ka Turcija savā oficiālajā reakcijā uz Somalilendas atzīšanu atsaucās uz palestīniešu jautājumu.

Iespējams arī, ka Telaviva vadījās pēc tīri ģeopolitiskiem apsvērumiem. Somalilends atrodas Adenas līcī. Tas ir stratēģisks reģions, kas dod piekļuvi Sarkanajai jūrai, un tālāk — Suecas kanālam un Vidusjūrai. Pēc kara Gazas sektorā sākuma 2023. gadā Irānai draudzīgā jemenu husītu kustība faktiski bloķēja tirdzniecības kuģu satiksmi, kas devās uz Izraēlu pa šo maršrutu. Rietumu valstis nespēja tikt galā ar husītiem. Telaviva arī nevarēja adekvāti atbildēt uz šo draudu — tā reģionā, Āfrikas Raga apgabalā, vienkārši nebija klātesoša.

Iespēju tur iekļūt arī bija maz. Lielo Somālijas daļu aktīvi apguva Turcija un citi Izraēlas konkurenti. Kaimiņvalsts Džibuti, kur izvietotas ASV, Francijas un citu rietumvalstu militārās bāzes, ieņēma atklāti antiizraēlisku nostāju, apsūdzot Izraēlu par karadarbības noziegumiem pret palestīniešiem.

Savukārt Somalilends vienmēr izturējās pret Izraēlu izteikti draudzīgi. Jau 1990. gados tas centās iegūt no tās atzīšanu, cerot tādējādi nonākt pie ASV. Telaviva to nepalaida garām — Izraēlas izdevums YNet rakstīja, ka Mosads ilgu gadu garumā veidojis kontaktus Somalilendas vadībā. Tāpēc Hargeisa kļuva par dabiska sabiedroto Izraēlai. Un tās atzīšana bija tikai laika un ģeopolitiskas izdevīguma jautājums.

Kā Izraēla rīkosies ar jauno resursu — pagaidām nav skaidrs. Drīz pēc oficiālās atzīšanas OSINT speciālisti pievērsās satelītattēliem, kas iemūžināja plašu militāru būvniecību Berberas lidostas apkārtnē. Iespējams, runa ir par kopēju Izraēlas un Apvienoto Arābu Emirātu militāro objektu, līdzīgu tam, ko tās uzbūvēja Jemenas arhipelāgā Sokotra, kuru kontrolē ar AAE draudzīgie nemiernieki.

Husīti jau paziņojuši, ka jebkāds Izraēlas militārs objekts Somalilendā kļūs par likumīgu trieciena mērķi. Tātad, iespējams, spriedzes eskalācija Āfrikas Ragā nav aiz kalniem.