Pēc nedēļu ilgiem protestiem Irānas augstākais teokrātiskā režīma līderis ājatolla Ali Hameneji sestdien paziņoja, ka "nekārtību cēlājiem ir jāierāda vieta", tādējādi, šķietami, atļaujot drošības spēkiem vērsties pret demonstrantiem.
Protestos, kas pirms nedēļas sākās pret Irānas vājo ekonomiku, gājuši bojā vismaz desmit cilvēki.
Valsts televīzija pārraidīja 86 gadus vecā Hameneji teikto Teherānā, kad viņš centās nošķirt protestējošo irāņu bažas par riāla kursa kritumu no "nemieru cēlājiem".
"Mēs runājam ar protestētājiem, amatpersonām ir jārunā ar viņiem," sacīja ājatolla, taču uzsvēra, ka "nav nekāda ieguvuma no sarunām ar nemierniekiem. Nekārtību cēlāji ir jāierāda vieta".
Viņš arī atkārtoja Irānas amatpersonu pastāvīgi pausto apgalvojumu, ka protestus virza ārvalstu varas, piemēram, Izraēla vai ASV, lai gan pierādījumus tādiem apgalvojumiem Teherāna nav sniegusi. Ājatolla arī vainoja "ienaidnieku" par Irānas riāla sabrukumu.
"Virkne cilvēku, kurus kūdījis vai nolīdzis ienaidnieks, nostājas aiz tirgotājiem un veikalu īpašniekiem un skandē saukļus pret islāmu, Irānu un Islāma Republiku," viņš teica.
Protesti turpinās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps piektdien brīdināja Irānu, ka gadījumā, ja Teherāna "vardarbīgi nogalinās miermīlīgos protestētājus", ASV "nāks viņiem palīgā".
Lai gan joprojām nav skaidrs, kā un vai Tramps iejauksies, viņa komentāri izraisīja tūlītēju, dusmīgu reakciju, un teokrātijas amatpersonas draudēja vērsties pret ASV karaspēku Tuvajos Austrumos. Trampa brīdinājums jaunu nozīmi ieguva arī pēc tam, kad ASV prezidents sestdien paziņoja, ka viņa militārie spēki sagūstījuši Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro, kurš ir ilggadējs Teherānas sabiedrotais.
Protesti ir kļuvuši par lielākajiem Irānā kopš 2022. gada, kad demonstrācijas visā valstī izraisīja 22 gadus vecās Džinas Mahsas Amini nāve policijas apcietinājumā pēc aizturēšanas par iespējamu stingrā ģērbšanās kodeksa pārkāpšanu. Tomēr protesti vēl nav tik plaši un intensīvi kā tie, kas bija saistīti ar Amini nāvi.
Pēdējās nedēļas laikā demonstrācijas notikušas vairāk nekā simt vietās 22 no 31 Irānas provinces, liecina ASV bāzētās "Human Rights Activists News Agency" dati.
Irānas civilā valdība reformistu prezidenta Masuda Pezeškiāna vadībā ir centusies parādīt, ka tā vēlas risināt sarunas ar protestētājiem. Tomēr Pezeškiāns ir atzinis, ka viņš neko daudz nevar darīt, jo Irānas riāla vērtība ir strauji samazinājusies. Tas izraisīja sākotnējos protestus.
Tomēr protestos, kuru pamatā ir ekonomiski jautājumi, demonstranti skandēja saukļus arī pret Irānas teokrātiju. Teherānai ir maz veicies ar ekonomikas atbalstīšanu mēnešos kopš jūnija kara ar Izraēlu, kurā ASV bombardēja arī kodolobjektus Irānā.
Nesen Irāna paziņoja, ka tā vairs neveic urāna bagātināšanu nevienā objektā, tādējādi cenšoties signalizēt Rietumvalstīm, ka tā joprojām ir atvērta iespējamām sarunām par savu atomenerģijas programmu, lai atvieglotu sankcijas. Tomēr šīs sarunas vēl nav notikušas, jo Tramps un Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu ir brīdinājuši Teherānu neatjaunot savu kodolprogrammu.
