Vācijas politiķi apspriež Bundesvera nosūtīšanu uz Ukrainu 0 58

Eiropa ierosināja izveidot daudznacionālus spēkus gadījumam, ja Ukrainā tiktu panākts pamierš. Ko vācu politiķi saka par Bundesvēra iespējamām dalību šajā misijā?

Eiropas sabiedrotie Ukrainai pēc decembra sarunām Berlīnē ierosināja izveidot „daudznacionālos spēkus”, lai nodrošinātu potenciālu miera nolīgumu starp Kijevu un Maskavu. Eiropas vadītie spēki varētu tikt formēti no „ieinteresētajām valstīm” ietvaros „gribētāju koalīcijas” ar ASV atbalstu, teikts sabiedroto paziņojumā.

Daudznacionālie spēki pēc ieceres sekmētu „Ukrainas bruņoto spēku atjaunošanu, Ukrainas gaisa telpas drošības nodrošināšanu un drošības uzturēšanu jūrā, tostarp veicot operācijas Ukrainas teritorijā”. Dokumentā netiek precizēts šo spēku skaits un no kuru valstu bruņotajiem spēkiem tie sastāvēs. Tomēr pats vienošanās fakts jau ir atsācis Vācijā diskusiju par Bundesvēra iespējamo nosūtīšanu uz Ukrainu.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs izvairījās no tiešas atbildes ZDF kanāla uzdotajam jautājumam, vai vienošanās nozīmē Bundesvēra karavīru dalību misijā Ukrainā. Mercs tikai uzsvēra, ka „gribētāju koalīcijā” ietilpst ne tikai Eiropas valstis, bet, piemēram, arī Austrālija un Kanāda. «Un ja tas nonāks līdz tam (daudznacionālo spēku izvietošanai — red.), ar Krieviju tiks panākta vienošanās par pamieru,» sacīja Mercs.

Atbildot uz ZDF piezīmi, ka Kremlis noraida iespēju izvietot ārvalstu karaspēku Ukrainā, Mercs sacīja: «Pu-tins teica „nē” daudziem lietām. Kādā brīdī viņam nāksies teikt „jā”, kad runa būs par šī kara izbeigšanu. Tieši šo posmu pēc kara beigām mēs tagad apspriežam, un Ukrainai šim periodam ir nepieciešama aizsardzība.» Vēlāk, atbildot Bundestāgā uz jautājumiem par vācu karavīru iespējamo dalību misijā, Mercs teica: «Šajā pasaulē ir jautājumi, uz kuri nav tik viegli atbildēt, kā varētu šķist. Un tas ir viens no tiem.»

Kremlja preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot eiropiešu jauno vienošanos par saviem spēkiem Ukrainā, norādīja uz gatavību sarunām. «Par ārvalstu militārajiem kontingentiem Ukrainas teritorijā mūsu pozīcija ir labi zināma. To izteica gan prezidents, gan citos darba līmeņos. Tā ir labi zināma, pilnīgi konsekventa, saprotama. Bet, atkal — tas ir apspriešanas temats,» sacīja viņš.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss nosauca priekšlikumus par daudznacionālajiem spēkiem Ukrainā par „kopumā labiem”, taču uzsvēra, ka personīgi nav tieši piedalījies to izstrādē. Ministrs sveica eiropiešu apņemšanos dalīt atbildību, piebilstot, ka notikumu attīstība un detaļu izstrāde būs atkarīga gan no Vašingtonas, gan no Maskavas reakcijas.

Par konkrētiem plāniem Bundesvēra karavīru dalības joprojām esot pāragri runāt, turpināja Pistoriuss, jo paliek pārāk daudz neatbildētu jautājumu: kuru vadībā spēki varētu tikt izvietoti, kas tieši notiks uz zemes, kur un kādās ietvaros.

Bundestāga Aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Tomass Rēvekmps, kurš iepriekš jau bija pieļāvis vācu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu, saglabāja savu viedokli arī pēc Berlīnē panāktajām vienošanām. Politiķis, kas pārstāv valdošās koalīcijas Kristīgi demokrātisko savienību (CDU), nosauca par «iespējamu» vācu karavīru izvietošanu daudznacionālo spēku sastāvā.

«Ilgstošs miers Ukrainā prasīs skaidru apņemšanos drošības politikā. Tāpēc Vācijai jāiesaistās daudznacionālajā misijā, nosūtot personālu un tehniku,» sacīja Rēvekmps, piebilstot, ka viņš neparedz pastāvīgu lielu Bundesvēra vienību klātbūtni «pamiera režīma uzraudzībai un militārā atbalsta sniegšanai gadījumā, ja Krievijas agresija atsāksies».

Iespējamās misijas detaļas, tāpat kā atsevišķu valstu ieguldījums, jāvienojas ar NATO partneriem, kuri piedalīsies daudznacionālajos spēkos, aicināja Rēvekmps.

Jebkura vācu karavīru izvietošana daudznacionālo spēku sastāvā Ukrainā prasīs Bundestāga apstiprinājumu, tāpēc koalīcijā esošā konservatīvā bloka CDU/CSU un Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) pozīcija ir izšķiroša, atgādina žurnāls Der Spiegel.

SPD parlamentārās frakcijas vadītājs Matiass Mirš neizslēdza Vācijas dalību, tomēr norādīja, ka Berlīnē pieņemtā deklarācija ir ļoti plaša, un tās ieviešanas rezultāti kļūs skaidri nākamo nedēļu laikā. «Mēs neko neizslēdzam, bet karaspēka izvietošana lielā mērā būs atkarīga no situācijas, konteksta un konkrētiem uzdevumiem,» sacīja Mirš.

Bijusī SPD priekšsēdētāja un pašreizējā Vācijas vicekanclere Larses Klingbeils arī aicināja neuzbāzties ar secinājumiem, apspriežot Bundesvēra iespējamo nosūtīšanu uz Ukrainu. «Nevajadzētu stumt vagoniņu priekšā zirga; šo jautājumu jāapspriež tikai tad, kad tas patiešām būs nepieciešams,» uzsvēra Klingbeils.

Viņš piebilda, ka izšķirošais paliek jautājums, «vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins kapitulēs». «Tagad bumba ir viņa laukumā. Man joprojām ir nopietnas šaubas, vai Putins vēlas miera,» sacīja Klingbeils. «Viena lieta ir skaidra: Vācija vienmēr pildīs savas saistības. Mēs jau esam lielākais Ukrainas sabiedrotais,» piebilda vicekanclers.

Štraks-Cimerman: Vācijai jābūt daļa no daudznacionālajiem spēkiem

Par Bundesvēra dalību iespējamo misijā Ukrainā iestājās Mari-Agnès Štraks-Cimerman — Brīvo demokrātu partijas (FDP) ārlietu politikas eksperte un Eiropas Parlamenta Aizsardzības un drošības komitejas vadītāja. «Mēs esam viena no lielākajām valstīm. Tas nozīmē, ka strādāt jābūt tikai kopā. Var apspriest bruņoto spēku apjomu, izvietotu uz Ukrainas robežas vai Ukrainas iekšienē,» sacīja viņa intervijā DW.

Štraks-Cimerman, kā arī viņas kolēģi, norādīja uz daudzajiem jautājumiem, kas šajā kontekstā joprojām ir atklāti — piemēram, reakcija gadījumā, ja pēc pamiera atjaunošanas atsāksies Krievijas agresija. «Kas aizsargās Ukrainu? Vai tiešām šie spēki tad būs gatavi aizstāvēt Ukrainu? Es šodien nevaru uz šo atbildēt. Bet fakts, ka Eiropa tagad apsver iespēju nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai atbalstītu valsti mierīgā laikā, ir ļoti zīmīgs,» uzsvēra politiķe.

Viennozīmīgu nostāju pret iespējamo Bundesvēra nosūtīšanu uz Ukrainu ieņem radikāli labējā partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kura pēc pēdējiem aptauju datiem kļuvusi par populārāko Vācijā. «Mēs negribam, lai vācu karavīri tiktu izvietoti Ukrainā. Tomēr mums nepieciešams apspriest efektīvas drošības garantijas,» sacīja AfD parlamentārās frakcijas ārlietu politikas eksperts un frakcijas vietnieks Bundestāgā Markuss Fronmaiers.

Diskusija par Bundesvēra iespējamo dalību misijā Ukrainā pamierā nav jauna. Vienā vai otrā veidā tā notiek pēdējā gada laikā. Vācu apskatnieki un eksperti ir vienisprātis, ka, ja pēc kara beigām eiropieši nosūtīs savus karavīrus uz Ukrainu, tas, visticamāk, nevarēs notikt bez Bundesvēra iesaistes kādā formā.

«Maz ticams, ka Vācija spēs palikt malā, ja tā pretendē uz līdera lomu Eiropā un, ņemot vērā tās izmērus, ir lielākā valsts pēc platības un iedzīvotāju skaita. Jautājums ir par to, kāds tieši būs šī atbalsta apjoms un kas galu galā ietilps mandātā,» augustā sacīja Berlīnes domnīcas "Zinātne un politika" (SWP) eksperte Margarēte Klaina.