Krievijas valdība atļāvusi Aizsardzības ministrijai pārtraukt vairākus līgumus, kas regulēja militāro sadarbību ar vairākām ES valstīm un Lielbritāniju, raksta DW.
Krievijas Aizsardzības ministrija saņēmusi Krievijas valdības atļauju pārtraukt 10 līgumus par militāro sadarbību un vienu attiecīgu memorandu, ko Krievija noslēgusi ar vairākām Eiropas valstīm 1992.—2002. gada periodā. Par to rīkojums piektdien, 19. decembrī, tika publicēts oficiālajā Krievijas tiesisko aktu portālā.
Sarakstā ar līgumiem, kurus Krievijas Aizsardzības ministrija varētu lauzt, ir līgumi par «sadarbību militārajā jomā» ar tādām valstīm kā Vācija, Polija, Rumānija, Dānija, Norvēģija, Nīderlande, Horvātija, Beļģija un Čehija, kā arī memorands, ko noslēgušas Krievijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas aizsardzības ministrijas.
Mediiji norāda, ka lauzjamie līgumi bija daļa no tiesiskā pamata, kas regulēja divpusējo militāro mijiedarbību starp parakstītājām pusēm, izveidoto pēc Padomju Savienības sabrukuma.
Krievija iepriekš pārtrauca militāri-tehnisko sadarbību ar Vāciju.
- gada jūlijā Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja par 1996. gadā noslēgtā Krievijas un Vācijas līguma par militāri-tehnisko sadarbību darbības izbeigšanu. Ministrijā šo Maskavas soli skaidroja ar to, ka līgums «zaudējis jēgu un praktisko nozīmi» un «absolūti neatbilst pašreizējam Krievijas un Vācijas starpvalstu attiecību stāvoklim».
Šajā visā Krievijas Ārlietu ministrija apsūdzēja Vāciju, savā oficiālajā paziņojumā daļu vietas atvēlot vācu puses aizvainošanai. Krievijas diplomātuprāt Vācijas valdība «mērķtiecīgi ideoloģiski apstrādā Vācijas iedzīvotājus antikrievu noskaņā», tā seko «arvien agresīvākām militaristiskām tieksmēm», bet Berlīni, viņuprāt, «pārņem pārmērīgas ārpolitiskas ambīcijas».
Vācijā uz Maskavas paziņojumiem nekomentēja.
No СНВ līdz plutonija utilizācijai: Krievija turpina lauzt starptautiskos līgumus
Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā spriedzes pieauguma attiecībās ar Rietumu valstīm Krievija izstājās no desmitiem starptautisku vienošanos, kas skāra drošības sadarbību.
Viens no pēdējiem šādiem bija Krievijas un ASV līgums par plutonija utilizāciju, kas, starp citu, aizliedza izmantot šo elementu kodolieroču radīšanai. Tajā pašā laikā faktiski Krievija apturēja dokumenta darbību jau 2016. gadā, to skaidrojot ar «strauju attiecību pasliktināšanos» starp Maskavu un Vašingtonu. Reaģējot uz līguma darbības atsākšanu, Kremlis pieprasīja atcelt Krievijai noteiktās sankcijas, kas ieviestas valsts agresijas pret Ukrainu dēļ.
Krievijas varas iestādes arī mēģina panākt no ASV solījumus neizveidot stratēģiskos uzbrukuma bruņojumus, kas tika regulēti ar 2010. gadā noslēgto līgumu СНВ-3. Pretējā gadījumā Maskava draud oficiāli denonsēt šo līgumu.
Arī 2025. gada aprīlī Krievijas valdība denonsēja līgumu ar Norvēģiju, Zviedriju un Somiju par sadarbību Barenca jūrā un Eiropas Arktikas reģionā. Krievija par sadarbības pārtraukšanu vaino Rietumu valstis.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru