ES atrada naudu Ukrainai, bet tās nav Krievijas aktīvi 0 315

Viens no garākajiem un spriedzes pilnajiem Eiropas Savienības samitiem, kurā meklēja ceļus finansiālajai palīdzībai Ukrainai nākamajiem diviem gadiem, noslēdzās Briselē apmēram plkst. 3 naktī piektdien, 19. decembrī.

Sarunu galdā bija divi Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumi: «reparāciju kredīts», finansējams no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, un finansēšana caur ES kopējiem aizņēmumiem. Un, neskatoties uz to, ka līdz pēdējam brīdim samitā strādāja pie «reparāciju kredīta» mehānisma, šo ideju nācās atlikt. ES līderiem izdevās vienoties par 90 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanu Ukrainai, izmantojot ES budžeta iespējas. Tajā pašā laikā viņi solīja turpināt kopīgu darbu pie «reparāciju kredīta», finansējot to no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

«Mums ir vienošanās. Lēmums par Ukrainas atbalstu 90 miljardu eiro apmērā 2026.–2027. gadiem ir apstiprināts. Mēs esam uzņēmušies saistības, mēs tās izpildījām», — uzrakstīja Eiropadomes prezidents Antoniu Košta tīklā X tūlīt pēc sarunām.

Beļģija prasīja neierobežotas finanšu garantijas

Kara sākumā, ko Krievija izraisīja pret Ukrainu, ES tika iesaldēti 210 miljardu eiro aktīvi, no kuriem vairāk nekā 180 miljardu eiro tiek glabāti Beļģijas teritorijā Euroclear depozitārā. Pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aplēsēm, lai finansētu Ukrainas vajadzības 2026. un 2027. gadā, Kijivam nepieciešami 137 miljardi eiro.

Eiropas Komisijā ierosināja, ka ES no šīs summas piešķir 90 miljardus eiro, izmantojot iesaldētās Krievijas aktīvas. Un, lai gan, pēc EK juristu komandas apgalvojuma, priekšlikums par «reparāciju kredītu» bija izstrādāts, ņemot vērā visas starptautiskās tiesību normas, Beļģija tam kategoriski iebilda.

Beļģijas premjerministrs Barts De Vevers norādīja, ka tieši Beļģija, kuras jurisdikcijā darbojas Euroclear, uzņemsies visus juridiskos, reputācijas un finanšu riskus gadījumā, ja Krievija apstrīdēs savu aktīvu nodošanu tiesā. Viņš ierosināja: ja ES vēlas izmantot Krievijas aktīvus, tad visām valstīm, kuru teritorijā ir iesaldēti Krievijas centrālās bankas līdzekļi, «jādarbojas saskaņoti».

Beļģijas pozīcijas būtība bija prasīt beztermiņa un neierobežotas finanšu garantijas, tā dēvētās "blank check" garantijas, lai apdrošinātu sevi pret Krievijas tiesvedību prasībām.

Lai gan Beļģijas nostāja attiecībā uz «reparāciju aizdevumu», ko atbalstīja Itālija, Malta un Bulgārija, bija diezgan kategoriska, pie tās līdz pēdējam brīdim strādāja sarunu vedēji. Vairāki DW avoti Eiropadomē ziņoja, ka līderi bija nolēmuši pārliecināt Bartu De Veveru un piedāvāt viņam «gandrīz visu, ko viņš vēlas».

Klātbūtne Zelenska bija paredzēta, lai ietekmētu skeptiķus

Vēl pirms samita sākuma Eiropas Savienības vadība, īpaši Antoniu Košta, žurnālistiem solīja, ka līderi «neatstās šo padomi bez galīgā lēmuma par Ukrainas finanšu vajadzību nodrošināšanu 2026. un 2027. gadam».

Starp citu, kā DW pastāstīja augsta ranga Eiropas amatpersona, tieši Košta pārliecināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ierasties Briselē, kaut gan sākotnēji bija plānots, ka viņš sazināsies ar līderiem video režīmā. Pēc DW avotu sniegtās informācijas Košta cerēja, ka Zelenska personīgā tikšanās ar Eiropadomes locekļiem pirms samita sākuma un, galvenais, viņa tikšanās aci pret aci ar Bartu De Veveru mainīs to valstu pozīcijas, kas neatbalstīja iesaldēto Krievijas aktīvu nodošanu Ukrainai.

Runājot ar žurnālistiem preses konferencē, Zelenskis neatklāja detaļas par savu sarunu ar Beļģijas premjeru, tomēr, atbildot uz jautājumu, vai viņš saprot Barta De Vevera argumentu taisnīgumu, kuru satrauc iespējamās Krievijas tiesvedību sekas, Ukrainas prezidents atbildēja: «Es saprotu riskus, par kuriem viņš runā. Bet mēs esam karā un, manuprāt, atrodamies lielos riskos.»

Turklāt Briselē Zelenskis skaidroja Eiropas līderiem, cik steidzams ir lēmums par finansējumu: nauda armijai un budžeta izdevumiem Kijivam nepieciešama jau aprīlī. Pretējā gadījumā šo izdevumu samazināšana novedīs pie smagām un neatgriezeniskām sekām. To spilgti raksturoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks, runājot ar žurnālistiem pirms Eiropadomes sēdes: «Tagad mums ir vienkārša izvēle: vai nauda šodien, vai asinis rīt.»

Ideju par «reparāciju aizdevumu» pagaidām atlikta

Eiropas līderi apsprieda Ukrainas jautājumu kā pēdējo. Kā DW pastāstīja diplomāts, kas piedalījās samita darbā, kamēr sēdes dalībnieki diskutēja par citiem darba kārtības jautājumiem — ES paplašināšanu, bloka septiņu gadu budžetu un tirdzniecības līgumu ar Mercosur — paralēli blakus samita zālei strādāja Eiropas Komisijas, Beļģijas valdības un citu dalībvalstu komandas, izstrādājot visas «reparāciju kredīta» detaļas, lai «atrastais kompromiss apmierinātu visus». Vairāki DW sarunbiedri uzsvēra, ka viņi neatceras sarežģītāku diskusiju nekā diskusijas par Krievijas aktīvu nodošanu Ukrainai.

Tomēr pēc četru stundu sarunām ideja par «reparāciju kredītu» tika atlikta, it kā tāpēc, ka vairākas valstis nepiekrita Barta De Vevera prasībām pēc neierobežotām finanšu garantijām, uzskatot tās par pārmērīgām.

Tika nolemts piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu, izmantojot kopējus aizņēmumus ar ES budžeta garantijām, un vienlaikus turpināt darbu pie lēmuma par «reparāciju kredītu». Svarīgi, ka šādam variantam piekrita Čehija, Slovākija un Ungārija, kas iepriekš bija paziņojušas, ka bloķēs lēmumu par budžeta aizņēmumiem, kas jāpieņem vienprātīgi.

Briseles preses konferencē Zelenskis deva saprast, ka Ukrainai nav būtiski, kādā formā tiks sniegta finanšu palīdzība. «Bet pareizāka forma ir 'reparāciju kredīts', lai Krievija saprastu, ka tā ir vainīga un ka būs jāizmaksā reparācijas,» sacīja prezidents. Tomēr, šķiet, Brisele pagaidām nav izlēmusi nosūtīt Kremlim šādu vēstījumu.