«Nacionālā apvienība» gatava francūžiem atgriezt publiskās mājas 0 66

Neparasta iniciatīva no partijas «Nacionālā apvienība» skanēja šonedēļ. Kā raksta Le Monde, ja Marin Le Pen vai Žordāns Bardella nonāks pie varas, Francijā var atjaunot publiskās mājas, kas tika slēgtas pēc 1946. gada likuma.

Iniciatīvas autors ir 39 gadus vecais «Nacionālās apvienības» deputāts Žans-Filips Tangī, kurš parlamentā atbild par budžeta jautājumiem. «Es gatavojos ierosināt atjaunot publisko māju darbību, bet tās vadītas pašu prostitūtu — kooperatīva principā», — sacīja Tangī pārsteigtajiem Finanšu komisijas locekļiem.

Sarakstē ar Le Monde politiķis pastāstīja, ka gatavo likumprojektu «šajā virzienā». Pirmā versija jau ir sagatavota, taču tai nepieciešami uzlabojumi. Likumprojektu atbalstīja partijas līdere Marin Le Pen.

Šis «negaidītais projekts», kā raksta Le Monde, spēj aizdedzināt diskusiju par prostitūcijas problēmu sabiedrībā un par tiesiskajiem ietvariem, kuros tā būtu jāpastāv.

Pēc Tangī vārdiem, jaunībā viņš bija brīvprātīgais biedrībā «Sieviešu autobuss» Bulonjas mežā, kas palīdzēja seksstrādniecēm. «Tad es redzēju nabadzību, ciešanas, ikdienas šausmas, kurās dzīvoja šīs sievietes», — sacīja viņš, piebilstot, ka Parīzē satika «vecākas prostitūtas, kuras ļoti lepojas ar savu profesiju».

Tajā laikā viņš saprata, ka esošā situācija nedarbojas. Likums, kas pieņemts sociālistu prezidentūras laikā Fransuā Olanda vadībā un vērsts uz klientu sodīšanu, pēc Tangī domām, tikai pasliktināja prostitūcijā iesaistīto cilvēku stāvokli. Aizliegums klientiem liek seksstrādniecēm slēpties un strādāt arvien sarežģītākos un bīstamākos apstākļos. «Viņas tiek sistas, dažkārt pārgriež rīkles, un neviens par to nerunā!» — sacīja Tangī intervijā Le Monde. Esošo sistēmu politiķis dēvē par «buržuāzijas liekulības apoteozi».

«Imperatores savā karalistē»

Lai uzlabotu situāciju, Žans-Filips Tangī piedāvā atjaunot "publiskās mājas", kā tas bija Francijā no 1804. līdz 1946. gadam, taču tagad — pēc kooperatīvu principa. Pēc Marin Le Pen līdzgaitnieka ieceres seksstrādnieces vairs nepiederēs pie suteneriem, bet kļūs par «imperatorēm savā karalistē».

Šāda likuma pieņemšana atzītu prostitūciju par darba formu un ļautu seksindustrijas darbiniecēm maksāt iemaksas, iegūt tiesības uz bezdarbnieka pabalstu vai pensiju. Likumprojekts tiks iesniegts parlamentā tuvākajā laikā, lai gan šī tēma nav partijas galvenā rūpe, atzīst Žans-Filips Tangī intervijā RTL.

Tangī ir augoša zvaigzne Francijas ekstrēmi labējā kustībā un viens no partijas atjaunināšanas simboliem. Viņš ir atklāti gejs, atbalsta viendzimuma laulības un piedalās praidos. Viņš atbalstīja tiesību uz abortiem nostiprināšanu Konstitūcijā. Viņa pozīcija nav tipiska tradicionālajai ultralabējai dienaskārtībai.

Līdz šim ekstrēmi labējā «Nacionālā apvienība» īpašu interesi par prostitūcijas tēmu nerādīja. Tomēr, pēc «Nacionālās apvienības» viceprezidenta Sebastjēna Šenu vārdiem, Marin Le Pen jau sen iestājas par seksstrādnieču drošības nodrošināšanu.

2013. gadā, kad sociālistu valdība virzīja likumu par klientu kriminalizāciju, Marin Le Pen to sauca par «stulbu ideju», kas tikai palielinās riskus prostitūtām. Kā risinājumu viņa gan ierosināja «sūtīt šīs meitenes atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm».

Publiskās mājas, kas pastāvēja Francijā kopš Napoleona laikmeta, tika slēgtas 1946. gadā. 70 gadus vēlāk, 2016. gadā, prezidentūras laikā Olanda valdībā pieņēma likumu, saskaņā ar kuru klienti, kas pērk seksuālos pakalpojumus, tiek sodīti ar naudas sodu līdz 1 500 eiro.

Tajā pašā laikā prostitūcija kā tāda likumā nav aizliegta, taču ar to saistītās darbības pakļaujas franču Kriminālkodeksa pantam par sutenerismu: piemēram, dzīvesvietas īre, banku pakalpojumi, darbinieku nolīgšana vai cilvēku transportēšana. Sutenerisms tiek sodīts ar septiņu gadu cietumsodu un 150 000 eiro naudas sodu.