Igaunijas iedzīvotāji uzskata, ka par valsts ekonomiskās veiksmes atslēgu ir reģionālās attīstības atbalsts, kamēr latvieši un lietuvieši — ārvalstu investīcijas un nodokļu reformas, liecina bankas pētījums.
Banka aptaujāja Baltijas valstu iedzīvotājus par to, kas var kļūt par atslēgu ekonomiskā izaugsmei un ilgtermiņa attīstībai. Kā rāda jaunākā aptauja, 19 % Igaunijas respondentu uzskata, ka ilgtermiņa attīstībai nepieciešams atbalstīt sociālo un reģionālo attīstību. Latvijā pirmajā vietā izrādījās nodokļu un likumdošanas regulējuma reforma uzņēmējdarbības veicināšanai, to atbalstīja 21 % respondentu, savukārt Lietuvā vislielāko efektu redz ārvalstu investoru piesaistē un eksporta virzīšanā — to atzina 23 % aptaujāto.
«Rezultāti atspoguļo, ka Igaunijas iedzīvotājiem ir svarīgi, lai visi reģioni attīstītos vienmērīgi. Tas varētu nozīmēt labāku dzīves kvalitāti un stabilāku biznesa vidi visiem valsts iedzīvotājiem,» — sacīja Baltijas valstu mazumtirdzniecības banku virziena vadītājs un valdes loceklis Edvards Rebane. «Kā gaidāms, mazo reģionu attīstību par svarīgāku uzskata tieši attālāk no Harjumaa esošo apriņķu iedzīvotāji. Piemēram, šo aspektu par vissvarīgāko nosauca pat 67 % Hiiumaa respondentu, kamēr Tallinā tas bija svarīgs tikai 14 % aptaujāto.»
Papildus sociālās un reģionālās attīstības atbalstam pārējie prioritārie virzieni Igaunijā sadalījās diezgan vienmērīgi: nodokļu un likumdošanas reforma, kā arī atbalsts uzņēmējdarbībai tika atbalstīta katra ar 14 % respondentiem, birokrātijas samazināšanu par prioritāti uzskatīja 12 % aptaujāto. Ārvalstu investīciju piesaiste un eksporta attīstība, kā arī izglītība un profesionālā apmācība tika nosauktas par svarīgām katra 11 % aptaujāto. Investīcijas infrastruktūrā Igaunijā piesaistīja mazāku uzmanību — tās minēja 8 % respondentu.
Latvijā otrā nozīmīgākā prioritāte tiek uzskatīta par birokrātijas samazināšanu (20 %), savukārt atbalsts uzņēmējdarbībai ieguva 14 %, bet investīcijas infrastruktūrā un ārvalstu investīcijas — pa 10 %.
Lietuvā, kur ārējā kapitāla loma tiek novērtēta visaugstāk, otrajā un trešajā vietā atrodas birokrātijas samazināšana (18 %) un investīcijas infrastruktūrā (13 %); atbalsts uzņēmējdarbībai ieguva 11 %, bet nodokļu un tiesiskā reforma — 10 %. Izglītības un profesionālās apmācības attīstību par svarīgu uzskata 8 % lietuviešu un 7 % latviešu, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 11 %. Rebane norādīja, ka, kā gaidīts, Latvijā un Lietuvā birokrātijas samazināšana tiek uzskatīta par nozīmīgāku uzdevumu.
«Igaunijā šajā jomā ir veikts krietni vairāk soļu, un tam arī ir veicinājis mūsu augstais digitalizācijas līmenis,» — sacīja Rebane.
Visās trijās valstīs finanšu pratības paaugstināšana un uzkrājumu popularizēšana palika starp pieticīgajām prioritātēm: Igaunijā 3 %, Latvijā un Lietuvā — pa 2 %. Pēc Rebane teiktā, tas žēl, jo paaugstinātas inflācijas un nenoteiktības apstākļos tieši šie pasākumi palielinātu mājsaimniecību noturību pret neparedzētām situācijām.
Kā praktiskus soļus, kas prasa tūlītēju uzmanību, respondenti minēja trīs aspektus: noteikumu vienkāršošanu, birokrātijas samazināšanu un piekļuves finansējumam uzlabošanu. Pēdējo, pēc Rebane vērtējuma, Igaunijā jau tā atrodas samērā labā līmenī.
«Pēc Igaunijas Bankas analīzes 2023. gadā banku un citu kreditētāju gatavība izsniegt aizdevumus pieauga, salīdzinot ar iepriekšējām pāris gadiem. Turklāt, ņemot vērā uzņēmumu relatīvo skaitu, ārpus Harjumaa proporcionāli tika izsniegts vairāk kredītu nekā pašā Harjumaa, kas vajadzētu īpaši labi atsaukties uz reģionālo attīstību,» — precizēja Rebane.
