«Atlantijas bastions» Apvienotajā Karalistē 2026. gadā apturēs Krievijas zemūdenes 0 39

Apvienotā Karaliste strādā pie tehnoloģijas «Atlantijas bastions» sakarā ar Krievijas zemūdenes «aktivitāti». Programma tiks uzsākta 2026. gadā un palīdzēs modernizēt Jūras spēkus, izmantojot mākslīgo intelektu. Projektu prezentēja kara ministrs Džons Hīlijs vizītes laikā uz jūras bāzi Portsmutā.

Projekts kļuvis par daļu no Stratēģiskā aizsardzības pārskata īstenošanas un, kā norāda Londona, ir atbilde uz «Krievijas zemūdenes aktivitātes pastiprināšanos». Apvienotās Karalistes aizsardzības iestādēs paziņoja, ka pēdējās nedēļās pie karalistes krastiem tika fiksēta Krievijas izlūkošanas kuģa «Jantars» kustība. Apvienotās Karalistes militārā izlūkošana arī uzskata, ka Krievija «modernizē savu floti iespējamām uzbrukumiem zemūdens kabeļiem un cauruļvadiem».

Saskaņā ar aizsardzības iestāžu datiem «Atlantijas bastions» apvienos autonomas virsūdens un zemūdens ierīces, mākslīgā intelekta sistēmas, digitālo infrastruktūru, militāros kuģus un patrulēšanas aviāciju. Programma palīdzēs izveidot hibrīdās jūras spēkus, kas spēj atklāt, izsekot un pretoties potenciālām draudēm lielos attālumos. Tiek plānots, ka šī tehnoloģija aizsargās britu zemūdenes Ziemeļatlantijā.

Pretzemūdens sensoru izstrādē un testēšanā programmas ietvaros jau ir ieguldīti 14 miljoni mārciņu (10,5 miljoni dolāru), un privāto investīciju attiecība pret valsts ieguldījumiem ir 4:1, skaidroja Apvienotās Karalistes aizsardzības iestādēs. Konkursā piedalījās 26 uzņēmumi no Apvienotās Karalistes un Eiropas, no kuriem 20 uzņēmumi jau ir prezentējuši tehnoloģiju demonstrācijas paraugus. Veiksmīgie projekti pāries uz paplašināto testēšanas posmu tuvākajās nedēļās, un tehnoloģijas izvēršana uz ūdens plānota jau nākamajā gadā.

Hīlijs uzsvēra, ka ātrais progress izceļ aizsardzības nozares gatavību atbalstīt Apvienotā Karalistes Karaliskā flote transformāciju. «Jaunā draudu ēra prasa jaunu aizsardzības ēru, un mums jāievieš inovācijas militārā tempā, lai saglabātu priekšrocības kaujas laukā,» viņš uzsvēra.

Septembra beigās bijusī Apvienotās Karalistes izlūkošanas dienesta MI5 (nodarbojas ar pretizlūkošanu) vadītāja Eliza Meningema-Bullere paziņoja, ka Apvienotā Karaliste, iespējams, jau ir karā ar Krieviju. Viņasprāt, tas ir cits kara veids, kas ietver kiberuzbrukumus un plašu izlūkošanas darbību.

Londona jūnijā paziņoja par pāreju uz «kara gatavības režīmu». Turklāt Apvienotās Karalistes valdība paziņoja par aizsardzības ražošanas ieguldījumu palielināšanu par 1,5 miljardiem mārciņu (apmēram 2 miljardiem dolāru).