Varas iestādes piedāvā ierobežoties ar 20 lielām aglomerācijām.
Krievijā simtiem mazo pilsētu var izzust tuvākajā laikā masveida iedzīvotāju aizplūšanas dēļ. Šādu secinājumu izdarījusi VCIOM ziņojumā. Kā norāda pētnieki, jaunieši pamet mazās pilsētas, meklējot labākas karjeras un izglītības iespējas, bet vecākā paaudze pakāpeniski samazinās. Tajā pašā laikā jaunie iedzīvotāji mazajās pilsētās praktiski neierodas. Tas noved pie mājsaimniecību skaita samazināšanās un kopējā iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Ziņojumā teikts, ka aizplūšanas iemesls nav tikai ienākumi, bet arī ierobežota infrastruktūra un pievilcīgu dzīves un attīstības perspektīvu trūkums. Tātad, saskaņā ar aptauju, mazajās pilsētās tikai 33% cilvēku vecumā no 18 līdz 24 gadiem raugās nākotnē optimistiski, kamēr miljonu pilsētās šis rādītājs sasniedz 53%. Tajā pašā laikā pētnieki atzīmēja, ka no 1950. līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits ārpus pilsētām Krievijā samazināsies par 36%, bet iedzīvotāju skaits pilsētās ar vairāk nekā pusmiljonu cilvēku pieaugs par 25%.
Krievijā ir kopumā 1120 pilsētu. No tām vairāk nekā 70% ir mazas, t.i., pilsētas ar iedzīvotāju skaitu mazāk par 50 tūkstošiem. Šobrīd šādās apdzīvotās vietās dzīvo 3,4 miljoni cilvēku. Pēdējo desmit gadu laikā to skaits ir samazinājies par 314,5 tūkstošiem, aprēķinājuši RANHiGS analītiķi. Saskaņā ar pētnieku novērtējumu Krievijā tuvākajā nākotnē var izzust 129 mazas pilsētas. Riskam pakļautas ir ziemeļu ogļu, metalurģijas un mežsaimniecības apdzīvotās vietas, piemēram, Pорхов Pskovas apgabalā, Zavolžje Nizhņijnovgorodas apgabalā, Nolinск Kirovas apgabalā, kā arī daudzas pilsētas Brjanskas, Novgorodas apgabalos un Krasnodaras novadā.
Iepriekš «Gazprom invest» ģenerāldirektora vietnieks Iļja Kozlov ieteica Krievijas varas iestādēm «pārtraukt glābt» mirstošās apdzīvotās vietas un koncentrēties uz lielo pilsētu attīstību. Viņa vārdiem sakot, Krievijai «vienkārši nav cilvēkresursu» mazo apdzīvoto vietu attīstībai. Par nepieciešamību izveidot Krievijā 20 aglomerācijas ap lielākajām pilsētām un koncentrēt tajās iedzīvotājus jau 2017. gadā runāja bijušais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins, kurš tolaik vadīja Stratēģisko izstrāžu centru.
Vēlāk Ekonomikas attīstības ministrija izvēlējās 20 pilsētas, kuras vajadzēja kļūt par ekonomikas izaugsmes punktiem. Valdība iekļāva tās Stratēģijā telpiskai attīstībai līdz 2025. gadam. Saskaņā ar valdības ieceri aglomerācijām vajadzēja nevis iznīcināt, bet atbalstīt mazo pilsētu attīstību.
