Eiropas komisāri, majestātiski lidojot pāri ES problēmām, kā saplāksnis virs Briseles, nolēmuši pieņemt vēl 2500 darbiniekus. Paši darbinieki vēlas samazināt darba stundas un strādāt attālināti.
Pēdējo deviņu gadu laikā birokrātu skaits, kas strādā visās Eiropas Savienības institūcijās, ir palielinājies gandrīz divreiz. Ja 2016. gadā tas bija apmēram 46 000 cilvēku, tad tagad — pat 79 211. Ko tur runāt, vien Eiropas Komisijā ir 32 860 darbinieku.
Šī ierēdņu armija saņem lieliskas algas, greznus sociālos paketus ar visaptverošām medicīnas apdrošināšanām, greznus komandējumus, prēmijas un kompensācijas, kur viņiem tiek apmaksāts katrs solis un katrs šķaudīšana. Un viss — uz ES budžeta rēķina, tātad uz mūsu ar jums rēķina.
Tomēr Briselē nolēma, ka darbinieku ir par maz. Kā ziņo izdevums Euractiv, šobrīd tur notiek Eiropas Savienības darba prakses novērtējums. Novembra vidū notika liela tikšanās ar Eiropas institūciju darbiniekiem, kur komisārs valsts pārvaldē Pjotrs Serafins paziņoja, ka jau ir informējis ES valstis par nepieciešamību pieņemt vēl 2500 jaunus darbiniekus, kuru izdevumus nāksies segt Eiropas nodokļu maksātājiem.
Klāt esošie darbinieki to noklausījās vienaldzīgi (viņiem taču kas), daudz vairāk viņus interesēja cits jautājums. Vai ir iespējams mainīt darba laika noteikumus? Konkrēti, viņi izteica vēlmi samazināt nedēļas darba normu. Šobrīd tā ir 40 stundas, bet vispārpieņemtais astoņu stundu darba diena pārāk uztrauc, eirobirokrāti vēlas mazāk.
Tāpat darbinieki iestājās par attālinātā darba noteikumu atvieglošanu. Pašlaik ir atļauts strādāt attālināti tikai 10 dienas gadā, bet eirobirokrāti vēlētos paplašināt šo limitu līdz 30 dienām. Mēnesi pavadīt mājās par pilnu algu vai kaut kur kūrortā, izlikties, ka aktīvi strādā, - kāpēc gan ne.
Kopumā, kamēr eiropieši piedzīvo arvien jaunas un jaunas problēmas, ko diktē neprasmīga un haotiska ES vadības politika, pati vadība un tās eirobirokrāti dzīvo labklājībā un prasa sev jaunas labumus.
