Pagājušajā nedēļā Zviedrijas ārlietu ministre paziņoja, ka kara laikā Eiropa importējusi no Krievijas vairāk, nekā iztērējusi atbalstam Ukrainai. Skaitļu analīze rāda, ka viņa ir taisnība.
Pagājušajā ceturtdienā internetā izplatījās Zviedrijas ārlietu ministres Marijas Mālmeres Stenergardas ieraksts. Publikācijā apgalvots, ka kopš 2022. gada, kad Maskava uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, ES imports no Krievijas pārsniedz palīdzības apjomu, kas tiek sniegts Kijivai.
Pēc Stenergardas teiktā, "eiropiešu valstis (ES) un Eiropa" sniegušas Ukrainai palīdzību 187 miljardu eiro apmērā.
"Tajā pašā periodā mēs importējām Krievijas naftu un gāzi 201 miljardu eiro apmērā," sacīja Stenergarda. "Un, ja pievieno citus importētos produktus, kopējā summa sasniegs 311 miljardus eiro."
Ministre žurnālistiem Briselē paziņoja, ka tas ir "negatīvs atbalsts Ukrainai 124 miljardu eiro apmērā".
Viņas aprēķini kopumā ir precīzi, atkarībā no tā, kādi dati tika izmantoti un kā tika definēta "palīdzība".
Cik daudz Eiropa importē no Krievijas?
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES ieviesa sankcijas pret Krievijas energoresursiem, cenšoties samazināt spēcīgo pirmskara atkarību no Krievijas naftas un gāzes.
Saskaņā ar Eurostat datiem, kopš iebrukuma sākuma Eiropas imports no Krievijas samazinājies par aptuveni 89 %, taču joprojām ir ievērojams.
Saskaņā ar neatkarīgā Enerģētikas un tīrā gaisa pētījumu centra (CREA) datiem, kopš 2022. gada februāra ES dalībvalstis iegādājušās Krievijas fosilo kurināmo - naftu, naftas produktus, cauruļvadu gāzi un sašķidrināto dabasgāzi (SDG) - vairāk nekā 216 miljardu eiro apmērā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas publicētajiem datiem, kopš 2022. gada februāra ES un tās dalībvalstis sniegušas Ukrainai vairāk nekā 187 miljardus eiro, no kuriem aptuveni 35 % ir atviegloti aizdevumi.
The Cube vērsās pie Eiropas Komisijas, kas atsaucās uz šo skaitli.
Balstoties uz to, Stenergardas dati kopumā atbilst realitātei: kopš kara sākuma Eiropa patiešām importējusi no Krievijas vairāk - īpaši Krievijas naftu un gāzi - nekā iztērējusi palīdzībai Ukrainai.
Kīles institūta pētījums, kas uzrauga sniegto palīdzību Ukrainai, rāda, ka pēc tā definīcijas sniegtā palīdzība sākotnēji bija mazāka.
Sniegtie līdzekļi parāda, ka valdības piekritušas sniegt, nevis to, kas tika pilnībā izmaksāts. Faktiskās izmaksas var būt mazākas vai aizņemt ilgāku laiku.
Saskaņā ar Kīles institūta datiem, kopš iebrukuma sākuma ES institūcijas un dalībvalstis jau piešķīrušas Ukrainai 150 miljardus eiro.
Ja aplūko ģeogrāfisko Eiropu kopumā, tostarp valstis, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Norvēģiju, Šveici, Islandi un Lielbritāniju, tad kopējā piešķirtās palīdzības summa ir 177 miljardi eiro.
Papildus piešķirtajiem līdzekļiem Eiropas valdības uzņēmušās papildu saistības, taču vēl nav piešķīrušas solīto palīdzību.
ES un tās dalībvalstīm kopējā saistību summa ir 214 miljardi eiro. Visai ģeogrāfiskajai Eiropai kopējā saistību summa sasniedz 273 miljardus eiro.
Tas samazina atšķirību starp Krievijas importa un palīdzības skaitļiem, taču ne obligāti to novērš.
Kīles institūta skaitļi arī neiekļauj izdevumus par Ukrainas bēgļu uzņemšanu, ko uzņēmušās Eiropas valstis.
Kīles institūts apgalvo, ka hipotētiskajā augstākajā novērtējumā, pieņemot, ka visi Ukrainas bēgļi paļaujas uz valsts atbalstu, Eiropa būtu iztērējusi 160 miljardus eiro Ukrainas bēgļu izmitināšanai kopš 2022. gada. Faktiskā summa, iespējams, ir zemāka.
Neskatoties uz to, ka humānās palīdzības apjoms paliek relatīvi stabils, Kīles institūta novērtējumi rāda, ka militārā palīdzība Kijivai strauji samazinājusies kopš vasaras.
Eiropas valstu militārie piešķīrumi Ukrainai samazinājušies par 57 % salīdzinājumā ar pirmo pusgadu, kad Eiropa iejaucās un paplašināja savu militāro atbalstu, lai aizpildītu ASV atstātās plaisas.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena aicināja Eiropas Savienības valstis līdz decembrim panākt vienošanos par militāro un finanšu vajadzību segšanu Ukrainai nākamo divu gadu laikā. Šī summa tiek lēsta 135,7 miljardu eiro apmērā, teikts vēstulē, kas nosūtīta ES līderiem pirmdien un nonākusi Euronews rīcībā. Dokumentā ir izklāstīti trīs galvenie varianti, kurus Eiropas dalībvalstis varētu izmantot, lai atbalstītu Kijivu.
