ASV savā diplomātijā spēlē labā un sliktā policista lomu.
ASV "mierplāna" pielāgošana Ukrainai pieņemamam formātam prasīs mēnešus rūpīgu sarunu, ziņo The Washington Post avots, kurš ir iepazinies ar dokumenta saturu. "Pat ja prezidents Volodimirs Zelenskis vēlētos to parakstīt, viņš to nevarētu izdarīt, jo tam nav politiskā pamata," sacīja izdevuma sarunbiedrs, uzsverot, ka "tur ir daudz punktu, kas sākotnēji ir nepieņemami". Viņš salīdzināja notiekošo ar darījuma sagatavošanu par derīgajiem izrakteņiem starp Vašingtonu un Kijivu, atgādinot, ka tā izstrāde ilga trīs mēnešus pirms parakstīšanas. "Bet pašreizējais nolīgums [tiek gatavots] starp ASV, Ukrainu, Krieviju un Eiropu. Tāpēc, domāju, tā apspriešana prasīs apmēram 12 mēnešus. Tas ir mierīgā procesa sākums, nevis tā noslēgums," norādīja avots.
Vēl viens amatpersona informēja WaPo, ka Zelenskis tikšanās laikā ar ASV delegāciju, kuru vada ASV armijas ministrs Denijs Driskols, lūdza veikt izmaiņas plānā, un ģenerāļa komanda piekrita dažām izmaiņām. Kādas tieši, netiek precizēts. "Izskatās, ka ASV ir sadalījušas savas komandas starp Driskolu un Vitkofu, lai spēlētu labā un sliktā policista lomu — viens spiež, bet otrs mēģina teikt: 'Strādāsim kopā pie izmaiņām','' norādīja amatpersona. Tikmēr Bloomberg avoti ziņo, ka Zelenskis kopā ar Francijas, Vācijas un citu Eiropas valstu līderiem cenšas paspēt pārstrādāt ASV mierplānu līdz pēdējai termiņai — 27. novembrim — un pasniegt to kā konstruktīvu atjauninājumu. Līderi cenšas iegūt laiku Ukrainai, lai tā varētu izstrādāt jaunus nosacījumus uguns pārtraukšanai ar Krieviju.
Savas uzrunas laikā nācijai piektdien Zelenskis paziņoja, ka viņa pienākums ir pildīt solījumu aizsargāt valsts suverenitāti un neatkarību, un ka viņš piedāvās ASV alternatīvas principā svarīgiem Kijivai punktiem. Saskaņā ar amerikāņu plānu Ukrainai starp citu tiek piedāvāts faktiski nodot Donbasu, samazināt Aizsardzības spēku skaitu uz pusi un atteikties no iestāšanās NATO. Pieņemšana uz to dos Krievijai teritoriālo un militāro priekšrocību jaunā iebrukuma sākšanai, ne reizi vien brīdinājuši Kijivā.
Daži republikāņi Kongresā arī plāno pretoties līguma noslēgšanai sliktos apstākļos Ukrainai. "Es iebilstu, un es zinu, ka daudzi Kongresā arī iebilst pret jebkādu piespiedu darījuma pieņemšanu," sacīja ASV Pārstāvju palātas loceklis Maiks Tērners.
Tikmēr Krievijas vadība arī nav apmierināta ar Trampa "mierplānu". Prezidents Vladimirs Putins apstiprināja, ka Maskava ir saņēmusi dokumenta tekstu. The Guardian avots, tuvs Kremlim, sacīja, ka valsts vadītājam "patika" priekšlikuma vispārējie kontūri. Tomēr Putins palika neapmierināts, ka starp 28 punktiem nav minēta juridiski saistoša garantija par "NATO paplašināšanās uz austrumiem" neesamību, kā arī par Ukrainas neitralitātes statusa nostiprināšanu tās Konstitūcijā. Attiecībā uz kaimiņvalsts iestāšanos ES Krievija piekritīs tam tikai ar nosacījumu, ka tiek izslēgta militārā sastāvdaļa, piebilda avots, minot Austrijas neitralitātes modeli.
"Lai gan Krievijai piekāpšanās izskatās būtiskas, plāns arī prasīs no tās atteikties no dažiem iepriekšējiem nosacījumiem — piemēram, no radikālāka Ukrainas bruņoto spēku samazinājuma vai atsevišķiem politiskās reformas elementiem," saka Krievijas-Eiropas centra vecākā pētniece Tatjana Stanovaja. Viņasprāt, saņemot vispārējās iezīmes no tā, ko viņš bija vēlējies, Kremlim tagad jāizturas nopietni pret to, ko viņš "visticamāk uzskatīs par nepamatotu un nedrošu".
