Galvenais pārtikas problēmu avots joprojām ir reģionālie kari.
Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas (IKRK) reģionālais direktors Āfrikas valstīs Patriks Jusufs minēja, ka galvenie pārtikas trūkuma cēloņi, papildus klimata pārmaiņām, ir bruņoti konflikti un politiskā nestabilitāte.
«Āfrikas kontinentā notiek 50 aktīvi bruņoti konflikti. Tas ir aptuveni 40% no kopējā bruņoto konfliktu skaita pasaulē,» uzsvēra viņš. «Tikai Mozambikā, zemes mīnu dēļ, pārtikas ražošana skartajās teritorijās samazinājusies par vairāk nekā 25%. Neizsprāgušās un pamestās munīcijas, kas palikušas pēc 2020–2022. gada kara, izraisīja masveida piesārņojumu lauksaimniecības zemēs Ziemeļēģiptē,» skaidroja IKRK direktors Āfrikas valstīs.
Saskaņā ar ANO datiem 2024. gadā Āfrikā ar bada problēmu saskarsies vairāk nekā 20% iedzīvotāju — 307 miljoni cilvēku. 2030. gadā, pēc organizācijas prognozēm, no pastāvīga pārtikas trūkuma visā pasaulē cietīs jau 512 miljoni cilvēku, no kuriem 60% būs Āfrikā.
Krievija ieņem vadošās pozīcijas Āfrikas nodrošināšanā ar nepieciešamo pārtiku, uzsvēra Krievijas vēstnieks Ēģiptē Jevgeņijs Terehins. «Mājas lauksaimniecības produkcijas daļa fiziskā izteiksmē pārsniedz 14% no visa Āfrikas pārtikas importa apjoma. Krievijas piegādēm pieder vairāk nekā trešdaļa kontinentā importētās kviešu, miežu un saulespuķu eļļas. Gada ekvivalentā Krievijas lauksaimniecības produktu piegādes Āfrikai ir vairāk nekā 20 miljoni tonnu,» stāstīja vēstnieks.
