G20 samits Dienvidāfrikā pirmo reizi bez Trampa, Sji un Putina. Ko gaidīt 0 36

Johannesburgā no 21. līdz 22. novembrim notiks "lielās divdesmitnieka" samits - apvienība, kurā ietilpst gan vadošās rūpnieciskās valstis, gan attīstības valstis, kā arī divas reģionālās organizācijas - ES un Āfrikas Savienība. Analītiķi norāda, ka tieši šāds dažādu attīstības līmeņu un politisko sistēmu valstu apvienojums padara G20 tik vērtīgu tās dalībnieku acīs, kuru daļa veido vairāk nekā 80 % no pasaules IKP. Tomēr šoreiz Dienvidāfrikā samitā nebūs trīs svarīgāko valstu - ASV, Krievijas un Ķīnas - līderu, kas notiek pirmo reizi G20 vēsturē.

Trampam, Sji un Putinam G20 vairs nav tik svarīga

Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs Sji Dzjiņpins nav izskaidrojis savu prombūtni. Krievijas prezidenta Vladimira Putina arī nebūs Johannesburgā - kopš Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva orderi viņa arestam, Putinam pastāvīgi jāņem vērā iespēja tikt arestētam ārzemēs valstīs, kas ratificējušas Romas statūtus - līgumu, kas izveidoja SKT.

Savukārt Amerikas prezidents Donalds Tramps, kura laikā ASV un Dienvidāfrikas attiecības ievērojami pasliktinājās, pat nesūta nevienu delegāciju uz samitu Dienvidāfrikā, atšķirībā no Maskavas un Pekinas. Tramps, skaidrojot savu lēmumu, paziņoja, ka Dienvidāfrikā baltie lauksaimnieki it kā tiek vajāti, turklāt valsts iestādes nekādus pasākumus pret to neveic. Sarunās Baltajā namā ar Dienvidāfrikas prezidentu Sirilu Ramafosu Tramps pat runāja par "ģenocīdu" pret baltajiem iedzīvotājiem Dienvidāfrikā, ko valsts valdība kategoriski noliedz. Vācijas iestādes arī neredz nekādas pierādījumu šajā sakarā.

Ko nozīmē G20 samitam ASV, Ķīnas un Krievijas līderu prombūtne? "Tas parāda, ka viņi, acīmredzot, vairs nepiešķir šim notikumam īpašu nozīmi pavisam dažādu iemeslu dēļ," rakstiskā intervijā DW norādīja starptautisko attiecību profesors Johannes Varviks. "Tas ir slikts signāls multilaterālisma principam, kuru ilgu laiku ievēroja "lielajā divdesmitniekā".

Geopolitiskās pārmaiņas un jauns pasaules kārtība

Tomēr Vācijas kanclers Frīdrihs Merzs (Friedrich Merz) uzskata, ka tas nav iemesls palikt mājās, drīzāk pretēji. "Viņš uzskata, ka daudzpusēja sadarbība ir svarīga un liek uz to likmes. Un es ieteiktu ne vienmēr koncentrēties uz tiem, kuri nav klāt, bet skatīties uz tiem, kuri ir. G20 bija un paliek svarīgs formāts Vācijas valdībai," apliecināja viņa oficiālais pārstāvis Sebastians Hille (Sebastian Hille).

Vācijas iestādes runā par sarežģītu starptautisko situāciju G20, norādot, ka pašreizējā pasaules kārtība, kuru aizstāv Berlīne, pašlaik tiek apšaubīta. Šī pasaules kārtība ir saskārusies ar īpaši nopietnu izaicinājumu saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Turklāt pat pašā "lielajā divdesmitniekā" ir valstis, kas ne tikai nav nosodījušas iebrukumu un atsakās piedalīties sankcijās pret Maskavu, bet arī, piemēram, Indija, pat gūst no tā labumu, darbojoties kā starpnieks Krievijas naftas piegādēs pasaules tirgū.

Geopolitiskās pārmaiņas pasaulē, kas notikušas kopš G20 dibināšanas, ietver arī milzīgu Ķīnas ekonomiskā un militārā potenciāla pieaugumu. Ķīna ārkārtīgi konsekventi izmanto savu palielināto ietekmi, vai tā būtu Krievijas atbalsts karā ar Ukrainu vai ierobežojumi retzemju metālu eksportam.

"Pašlaik mēs piedzīvojam strauju politiskā svara un varas attiecību pārdali pasaulē," skaidro profesors Johannes Varviks. "Iekšēji šķeltā politiskā Rietumu pasaule vairs nav dominējošā vara daudzos jautājumos, bet globālā dienvidu valstis iegūst jaunu pārliecību par sevi. Neskatoties uz šiem strukturālajiem pārvietojumiem, G20 ir spilgts pierādījums tam, kā abas puses ir ieinteresētas dialogā un vēlētos redzēt, vai viņi var sasniegt kaut ko kopīgiem spēkiem, un, ja jā, tad ko tieši." Uz šī, būtībā, pagaidām viss arī beidzas, precizēja Varviks.

Trampam nepatīk G20 dienaskārtība, kas orientēta uz Āfriku

Nākamais samits pirmo reizi G20 vēsturē notiks Āfrikā, un saimnieki skaidri vēlas no tā gūt labumu. "Mēs izvirzīsim Āfrikas attīstību par prioritāti mūsu dienaskārtībā, kad vadīsim G20 2025. gadā," iepriekš paziņoja Dienvidāfrikas Republikas prezidents Ramafosa.

Starp citu, Dienvidāfrika cenšas veicināt attīstības valstu pāreju uz "zaļo enerģiju" un atvieglot nabadzīgo valstu parādu slogu. Bet tieši šī dienaskārtība - kopā ar it kā notiekošo baltā dienvidāfrikāņu vajāšanu - ir kļuvusi par iemeslu, kāpēc Donalds Tramps neieradīsies Johannesburgā, kā norāda eksperti.

Vācijas iestādes uzskata, ka šī ir pavisam cita nostāja. "Es izmantos šo iespēju dziļākam dialogam, īpaši ar Āfrikas valstīm," solīja kanclers Merzs pirms izlidošanas uz Dienvidāfriku, neskatoties uz to, cik daudz cilvēku izlaidīs samitu. Pēc tā beigām Merzs dosies uz Angolu uz ES - Āfrikas Savienības samitu. Vācijas valdība uzsvēra, ka šī tikšanās būs svarīgs pierādījums sadarbībai starp abiem kontinentiem.

Cerības uz Vācijas atbalstu cīņā pret nevienlīdzību

Starp prioritātēm Dienvidāfrikas prezidentūras laikā G20 ir globālās nevienlīdzības samazināšana. Samitu rīkojošā valsts uzskata, ka 2015. gadā ANO Ģenerālās asamblejas apstiprinātajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība.

Neilgi pirms samita vairāk nekā 500 ekonomisti un eksperti aicināja izveidot komisiju, lai cīnītos pret nevienmērīgu bagātības sadalījumu pasaulē. Atklātā vēstulē G20 valstu līderiem tās autori izteica bažas, ka "pārmērīga materiālo labumu koncentrācija pārvēršas nedemokrātiskā varas koncentrācijā, graujot uzticību mūsu sabiedrībai un polarizējot mūsu politiku".

Ekspertu grupa, kuru vada Nobela prēmijas ieguvējs ekonomikā Džozefs Stiglitz, šobrīd nevar paļauties uz ASV atbalstu, bet cer uz Vācijas kanclera Merza atbalstu. Galu galā jūnijā Berlīne kļuva par līdzdibinātāju "Globālajam aliansam pret nevienlīdzību", kura mērķis ir izskaust badu uz planētas līdz 2030. gadam, kā arī samazināt nevienlīdzību un stiprināt partnerattiecības ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai.

Atgriešanās pie "džungļu likuma" pasaules politikā?

Saistībā ar dziļajām domstarpībām starp G20 dalībvalstīm jau ir skaidrs, ka pēc samita Johannesburgā netiks parakstīts kopīgs dokuments, bet tiks izstrādāta tikai deklarācija Dienvidāfrikas vārdā - valsts saimnieces.

Kā šajos apstākļos izskatās "lielās divdesmitnieka" nākotne? "Iespējams, formāti, piemēram, BRICS+, kļūs arvien svarīgāki. Tur Ķīnai un Krievijai nevajadzēs klausīties Rietumu morāles sludinājumus. Tāpat parādīsies vēl vairāk, nekā jau ir, mainīgu tā saukto "gribētāju koalīciju", prognozē profesors Varviks.

Viņš norāda, ka vietā, kur daudzpusība un noteikumiem balstīta kārtība, par ko iestājas arī Vācija, arvien vairāk izpaužas "tīri pragmatisks un mainīgs minilaterālisms" (sadarbības forma neliela skaita valstu starpā, kurai nav nepieciešami pastāvīgi institūti. - Red.). "Tāda ir pašreizējā tendence: mēs novērojam atgriešanos pie "džungļu likuma"," secina Varviks.

Neskatoties uz šo tendenci, kas ir pretrunā Vācijas valdības pieejai, profesors Varviks secina: "Tādām valstīm kā Vācija nav labas alternatīvas, izņemot turpināt paļauties uz daudzpusējiem sadarbības formātiem.