Centrālajām bankām nākas pieņemt arvien sarežģītākus lēmumus 0

Pasaulē
BB.LV
ECB foto

ECB ceļ likmes, kamēr pasaules ekonomika virzās katra savā tempā.

"Kamēr pasaules ekonomikas lielvaras virzās katra savā virzienā un ģeopolitiskā nenoteiktība atkal kļūst par vienu no galvenajiem tirgu virzītājspēkiem, centrālajām bankām nākas pieņemt arvien sarežģītākus lēmumus. ECB izvēlējusies stingrāku monetāro politiku, kamēr ASV turpina izjusts inflācijas spiedienu, bet Ķīnas ekonomiku arvien vairāk balsta eksporta pieaugums, - savā analītiskajā rakstā skaidro Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.

ASV gada inflācija maijā turpināja paātrināties, sasniedzot 4,2 % salīdzinājumā ar 3,8 % aprīlī

Energoresursu cenas maijā bija par 23,5 % augstākas nekā pirms gada, nodrošinot 1,5 procentpunktus no ASV gada inflācijas rādītāja. Pamatinflācija maijā arī paātrinājās līdz 2,9 % no 2,8 % aprīlī, taču mēneša griezumā kāpums bija mērenāks, nekā prognozēts - 0,2 % maijā. Kopumā patēriņa cenas ASV salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,5 %, lielāko daļu no šī kāpuma joprojām veicinot degvielas sadārdzinājumam. Tiesa gan, kopš maija beigām naftas cenas pasaules finanšu tirgos bija stabilizējušās zemākā līmenī, kas veicināja arī degvielas cenu samazināšanos ASV. Prognozēts, ka jūnijā tas varētu nedaudz samazināt ASV inflācijas rādītājus. Analītiķi pēdējā mēneša laikā turpināja paaugstināt inflācijas prognozes, sagaidot, ka inflācija ASV līdz gada beigām saglabāsies 3,5 % līdz 4 % robežās, savukārt nākamgad samazināsies līdz vidēji 2,4 %.

Aprīlī eirozonas ražošanas sektors uzrādīja salīdzinoši jauktus rezultātus

Starp eirozonas lielākajām ekonomikām ražošanas apjomi Francijā un Itālijā mēneša laikā pieauga par 0,3 % līdz 0,4 %, Spānijā tie nedaudz samazinājās, savukārt Vācijā ražošanas izlaide aprīlī saglabājās stabila. Vācijas apstrādes rūpniecības sektors joprojām nespēja pārliecinoši nostāties uz izaugsmes ceļa. Aprīlī Vācijas ražošanas apjomi bija par 1,1 % zemāki nekā pērnā gada nogalē, tikmēr pārējās lielākajās eirozonas valstīs ražotāji šā gada pirmajos četros mēnešos spēja kāpināt izlaides apjomus. Maijā būtiski pavājinājās arī Vācijas ražotāju noskaņojums, un PMI indekss samazinājās līdz stagnācijas robežai 50,1 punktam, atkāpjoties no izaugsmes zonas, kur tas atradās iepriekšējos trīs mēnešus.

ECB jūnijā paaugstināja bāzes likmes, pirmo reizi gada laikā mainot monetārās politikas kursu

ECB depozīta likme tika palielināta līdz 2,25 % no 2 %, kur tā atradās kopš pērnā gada jūnija. Ieilgušais konflikts Irānā un tā ietekme uz energoresursu cenām lika ECB jūnijā pārskatīt arī eirozonas izaugsmes un inflācijas prognozes. Jaunākās ECB prognozes paredz, ka eirozonas izaugsme 2026. gadā palēnināsies līdz 0,8 %, bet 2027. gadā sasniegs 1,2 %, savukārt inflācija būs augstāka nekā iepriekš prognozēts — 3 % 2026. gadā un 2,3 % 2027. gadā. ECB vadītājas komentāri par inflācijas izplatīšanos un potenciālajiem otrās kārtas efektiem liek secināt, ka ECB, visticamāk, turpinās paaugstināt likmes arī gada otrajā pusē. Saskaņā ar fjūčeru tirgus prognozēm investori paredz vismaz vienu likmju paaugstināšanu par 0,25 procentpunktiem šā gada rudenī un neizslēdz iespēju, ka likmes tiks paaugstinātas vēl vienu reizi arī gada nogalē.

Ķīnas ārējās tirdzniecības rādītāji maijā pārsniedz gaidas

Ķīnas eksporta izaugsme maijā paātrinājās līdz 19,4 % no 14,1 % aprīlī. Pēdējo divu mēnešu laikā Ķīnas eksporta divciparu pieaugumu atbalstīja spēcīgs ārvalstu pieprasījums pēc mikročipiem un datoriem, kas nodrošināja aptuveni pusi no eksporta gada izaugsmes. Valstu griezumā straujākais pieaugums maijā bija vērojams eksportā uz ASV, kas sasniedza 35,6 % gada griezumā, pateicoties zemākai salīdzināšanas bāzei pirms gada, kad tarifu karš atradās savā akūtākajā fāzē. Maijā paātrinājās arī eksports uz Āzijas valstīm, bet eksports uz Eiropas valstīm auga lēnāk un sasniedza 7,6 % gada griezumā. Ķīnas importa izaugsme trešo mēnesi pēc kārtas pārsniedza 25 %. Šo pieaugumu noteica gan resursu cenu kāpums, gan Ķīnas pieprasījums pēc augsto tehnoloģiju precēm. Tikmēr izejvielu importa apjomi, tostarp arī naftas imports, maijā lielākoties samazinājās gada griezumā."

Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL