Eiropas Komisija konstatē spriedzi reģionā.
Vācija atbalsta Rietumbalkānu valstu vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai, taču tas jādara Berlīnes procesa ietvaros, un kandidātiem nebūs apiet ceļi. Šādus paziņojumus izteica Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefuls vizītes laikā Sarajevā.
Saskaņā ar Vadefula teikto, Balkānu valstis - Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Albānija, Serbija, Ziemeļmaķedonija un Kosova - "neatņemami pieder Eiropas ģimenei". Tajā pašā laikā, lai tās varētu pievienoties ES, ir jāizpilda visi noteiktie kritēriji. Tas būs saistīts ar "dziļām, bieži sarežģītām reformām, bet bez tām nevar iztikt", uzsvēra Vadefuls: "Pievienošanās process tāds, kāds tas ir, paliks balstīts uz rezultātiem".
Novembra sākumā Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par valsts progresu šajā jautājumā un pievērsa uzmanību situācijai Republikas Serbijā - teritoriālajā vienībā Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, kuru vada separātisti.
EK norādīja, ka spriedze reģionā grauj Bosnijas un Hercegovinas pievienošanās procesu Eiropas Savienībai. Turklāt valstij nepieciešama tiesu reforma un sarunu vedēja iecelšana par pievienošanos.
Līdz nesenam laikam Republikas Serbijas prezidenta amatu ieņēma Milorads Dodiks - Vladimira Putina tuvākais sabiedrotais un Eiropas skeptiķis. 2025. gada augustā Bosnijas un Hercegovinas Centrālā vēlēšanu komisija atņēma viņam amatu par Daitonas miera līgumu pārkāpšanu, kas 1995. gadā beidza vairāk nekā trīs gadus ilgušo karu Bosnijā.
Dodiks vairākkārt apmeklēja Krieviju tikšanās ar Putinu, pēdējā oficiālā notika 2025. gada 2. oktobrī - jau pēc tam, kad Bosnijas Centrālā vēlēšanu komisija viņu atstādināja, un tiesa aizliedza ieņemt politiskos amatus. Pašlaik reģionā prezidenta pienākumus pilda Dodika sabiedrotā Ana Trišiča-Babiča - ārkārtas vēlēšanas vadītāja amatā notiks 23. novembrī.
Atstāt komentāru