ASV Kongresā pieaug neapmierinātība par aizkavētu palīdzību Ukrainai un Baltijai 0 72

ASV senatoru grupa no abām lielākajām partijām paudusi neapmierinātību par Pentagona kavēšanos izmaksāt jau iepriekš apstiprinātu drošības palīdzību Ukrainai un Baltijas valstīm.

Vēstulē aizsardzības ministram Pītam Hegsetam senatori aicina nekavējoties virzīt finansējumu, kura kopējais apmērs sasniedz 600 miljonus ASV dolāru.

No šīs summas 400 miljoni dolāru paredzēti Ukrainai, bet vēl 200 miljoni — aizsardzības programmām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Naudu ASV Kongress apstiprināja jau pagājušajā gadā, taču finansējuma izmantošana joprojām kavējas.

Pēdējo nedēļu laikā Vašingtonā arvien skaļāk izskan domstarpības starp Kongresu un prezidenta Donalda Trampa administrāciju par ASV atbalstu Eiropas sabiedrotajiem un Ukrainai.

Pat vairāki republikāņu politiķi publiski pauduši satraukumu par to, ka Baltajam namam kļūst arvien rezervētāka attieksme pret palīdzību Ukrainai un NATO partneriem Eiropā.

Kopīgajā vēstulē senators demokrāts Diks Durbins un republikānis Čaks Graslijs uzsver, ka Ukraina četrus gadus “neatlaidīgi un drosmīgi” pretojas Krievijas iebrukumam un tai joprojām nepieciešams nepārtraukts ASV atbalsts.

Senatori arī atgādina, ka Hegsets iepriekš Kongresā solījis līdz 15. maijam iesniegt detalizētu izdevumu plānu, taču Pentagons šo termiņu nav ievērojis.

Īpašas bažas rada ziņas par iespējamu ASV karavīru skaita samazināšanu Eiropas reģionā.

Likumdevēji brīdina, ka turpmāka kavēšanās var vājināt Krievijas atturēšanas spējas un radīt papildu riskus NATO austrumu flangam.

Baltijas valstīm šis finansējums ir būtisks militārās infrastruktūras, apmācību un aizsardzības spēju stiprināšanai.

ASV Kongress jau iepriekš ar likuma spēku nostiprināja Baltijas drošības iniciatīvu, paredzot ilgtermiņa atbalstu reģionam.

Notikumi Vašingtonā liecina, ka jautājums par palīdzību Ukrainai un Eiropas drošību kļūst par vienu no svarīgākajiem strīdu punktiem ASV iekšpolitikā.