Ultralabējo perspektīva valdībā joprojām paliek neskaidra.
Nīderlandes vēlēšanu padomei oficiāli jāapstiprina rezultāti, taču tas notiks nākamās nedēļas beigās.
Kreisā centra partija "Demokrāti 66" un ultralabējā Brīvības partija saņems pa 26 mandātiem no 150 Pārstāvju palātā pēc Nīderlandes parlamenta vēlēšanām. Šādu prognozi publicēja aģentūra ANP pēc 98% balsu saskaitīšanas.
Tas nozīmē, ka neviena no partijām neiegūst absolūto vairākumu. Saskaņā ar Nīderlandes sistēmu, lai izveidotu valdību, partijām ir jāizveido koalīcija vismaz no 76 vietām.
Nīderlandes vēlēšanu padomei oficiāli jāapstiprina rezultāti, taču tas notiks nākamās nedēļas beigās.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, vēlētāju aktivitāte bija 78,4%, nedaudz augstāka nekā 2023. gada vēlēšanās.
Kreisā centra partija "Demokrāti 66" Roba Jetena vadībā praktiski trīskāršoja savu rezultātu. Iepriekšējās 2023. gada vēlēšanās ultralabējā Brīvības partija Gerta Vildersa vadībā guva pārliecinošu uzvaru, iegūstot 37 vietas, tai sekoja "Zaļie kreisie — Darba partija" un konservatīvā Tautas partija par brīvību un demokrātiju, kas ieguva attiecīgi 25 un 20 vietas.
Prognozes liecina, ka šoreiz Tautas partija par brīvību un demokrātiju iegūs 23 vietas, bet "Zaļie kreisie — Darba partija" — 20 vietas.
Kristīgo demokrātu aicinājuma partija, ko vada populārais premjerministra amata kandidāts Anri Botenbals, varētu iegūt 19 vietas.
Brīvības partijas līderis Gerts Vilders atkal aktīvi kampaņoja par nelikumīgas imigrācijas ierobežošanu, kas noveda pie viņa uzvaras 2023. gadā.
Iepriekšējā koalīcija izirusi tieši tāpēc, ka citas partijas neatbalstīja ultralabējo stingros pretimigrācijas priekšlikumus, un tika izsludinātas ārkārtas vēlēšanas.
Citas mazākas ultralabējās partijas arī guvušas ievērojamus panākumus: JA21 varētu iegūt nevis vienu, bet deviņas vietas, bet Demokrātijas forums iegūs sešas vietas, nevis trīs.
Tomēr ultralabējo loma valdībā joprojām paliek neskaidra.
Iepriekš "Demokrāti 66", "Zaļie kreisie — Darba partija", Kristīgo demokrātu aicinājuma partija un Tautas partija par brīvību un demokrātiju izslēdza iespēju sadarboties ar ultralabējiem, norādot, ka lēmums iznīcināt koalīciju uzsver, ka Gerts Vilders ir nedrošs partneris.
Ultralabējo līderis, savukārt, apsūdz citas partijas, ka tās traucējušas viņa plānus.
Atstāt komentāru