Frāze par meitām izraisīja pretrunīgu rezonansi.
Vācijas zinātnieki noskaidrojuši, ka centriskās partijas ļauj ekstrēmi labējiem dominēt politiskajās debatēs, pārņemot viņu retoriku. Kanclera Merca izteikumi par "pilsētu izskatu" Vācijas Federatīvās Republikas kontekstā ir spilgts piemērs, uzskata eksperti.
Saskaņā ar jauno pētījumu, ko veica Berlīnes Sociālo pētījumu centrs (WZB), gan labējās, gan kreisās centriskās partijas neapzināti nostiprina ultralabo pozīcijas, atkārtojot viņu idejas un retoriku, veltīgi cenšoties tādējādi samazināt viņu atbalstu sabiedrībā.
Centrisko līderu aizvien stingrāka antimmigrantu retorika
Pētījuma autori, kas publicēti septembra beigās European Journal of Political Research, un kas balstīti uz vairāk nekā 500 000 rakstu analīzi, kas publicēti sešos Vācijas laikrakstos 26 gadu laikā, secinājuši: ne tikai ekstrēmi labējie politiķi piesaista politiskā centra uzmanību savai dienaskārtībai - arī paši labējie un kreisie centriskie partijas rīkojas tāpat.
Pēdējo gadu laikā ultralabējie nepārtraukti palielina savu ietekmi visā Eiropā, un labējā populistiskā britu partija "Reformēt Apvienoto Karalisti" (Reform UK) un Vācijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) tagad bieži ieņem vadošās pozīcijas sociālajos pētījumos. Tas notiek neskatoties - vai varbūt pateicoties - tam, ka vadošo centrisko partiju līderi cenšas iegūt vēlētāju uzticību, pieņemot arvien stingrākus pasākumus attiecībā uz migrāciju un izmantojot arvien asāku antimmigrantu retoriku.
Šajā nedēļā Vācijā ksenofobiskās retorikas izmantošana kļuva par asu publisku diskusiju un daudzās aprindās - arī sašutuma - objektu, pēc kanclera Frīdriha Merca izteikumiem par "pilsētu izskatu" Vācijā un pieņēmumu par imigrantu negatīvo ietekmi uz to. Pēc dažām dienām, kad žurnālists jautāja kancleram, ko tieši viņš domāja, Merce neatteicās no saviem vārdiem: "Jautājiet savām meitām, ko es varēju domāt."
Ekstrēmi labējo tēžu atkārtošana tikai nostiprina viņu pozīcijas?
Šādi izteikumi atspoguļo retoriku, ko izmanto kreiscentrisko partiju līderi citās Eiropas valstīs: maijā Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Starmers, pārstāvot darba partiju, uzsvēra, ka bez papildu pasākumiem migrācijas ierobežošanai valsts riskē pārvērsties par "svešinieku salu".
Līdzīgu paziņojumu 2023. gadā intervijā žurnālam Der Spiegel izteica Merca priekšgājējs Vācijas kanclera amatā, sociāldemokrāts Olafs Šolcs: "Mums beidzot jāuzsāk masveida deportācijas." Tādu pašu solījumu pagājušajā nedēļā sniedza arī Merca. Notiekošais, šķiet, liecina, ka centriskās partijas uzskata, ka labākā stratēģija cīņā pret ekstrēmo labo pieaugumu ir stingrāki izteikumi un rīcība attiecībā uz migrāciju.
Tomēr, pēc VZB politoloģes Terēzas Fēlkera domām, šī loģika ir kļūdaina. "Ja labējās un kreisās centriskās partijas cenšas piesaistīt vēlētājus ar antimmigrantu retoriku, tad tās palielina problēmu nozīmīgumu, kas ir ekstrēmi labējo dienaskārtībā, - uzskata viņa. - Kad politiskā galvenstrāva partijas atkārto antimmigrantu tēzes, ko izvirza ekstrēmi labējie, tās iznes šādas idejas no marginālās sfēras uz sabiedriskās diskusijas centru. Tādējādi tās leģitimizē ultralabo un viņu prasības. Tie, kas pieņem ekstrēmi labējo interpretācijas un tēmas, veicina viņu ideju izplatīšanu."
Visām partijām jāreaģē uz sabiedrības pieprasījumiem
Tomēr ne visi eksperti ir pārliecināti par WZB pētījuma secinājumiem. Uve Jūns, politologs no Trīras Universitātes, uzskata, ka, lai gan Merca izteikumi par "pilsētu izskatu" Vācijā var radīt polarizāciju sabiedrībā, politiskais pasaules attēls patiesībā ir daudz sarežģītāks, nekā tas atspoguļots pētījumā, tāpēc politiķiem ir jāmeklē un jāizmanto dažādas stratēģijas.
"Tas ir korelācija, nevis cēloņsakarība, - atzīmēja politologs intervijā DW. - Viņi (pētījuma autori - red.) nevar pierādīt, ka ekstrēmi labējo popularitātes pieaugumu tiešām var izskaidrot ar to. Konservatīvām partijām, tāpat kā visām pārējām, ir jāreaģē uz sabiedrības pieprasījumiem. Tām ir jāņem vērā savu atbalstītāju un vēlētāju viedokļi, starp kuriem ir daudz tādu, kuru uzskati ir tuvi labējā populisma vai ekstrēmi labējo partiju pieejām."
Pēc Jūna teiktā, tieši šī realitāte liek Mercam un konservatīvajām partijām visā Eiropā atrasties sarežģītā stratēģiskā situācijā: "No vienas puses, viņi vēlas īstenot to, ko pieprasa viņu vēlētāji. No otras puses, viņus kritizē par to, ka viņi atdarina labējos populistus."
Tomēr politologi joprojām atšķiras viedokļos par to, vai pastāv tieša cēloņsakarība starp tradicionālo centrisko partiju pieņemto ultralabo valodu un politiku un šo partiju panākumiem. Bet vai pastāv pierādījumi, kas norāda uz šādu saikni?
Atstāt komentāru