Vairāk nekā puse ukraiņu, kuri ieradušies Vācijā kara dēļ, ir "mazāk apmierināti" ar dzīvi šajā valstī. Starp sievietēm un vecāka gadagājuma cilvēkiem apmierinātības rādītāji Vācijā ir īpaši zemi.
Apmierinātība ar dzīvi Vācijā ukraiņu vidū, kuri šajā valstī ir bēguši no kara, ir salīdzinoši zema un zemāka nekā citu Austrumeiropas valstu imigrantu vidū. Par to liecina Federālā demogrāfisko pētījumu institūta (BiB) socioloģiskā pētījuma rezultāti, kas tika publicēti trešdien, 29. oktobrī.
Norādīts, ka ukraiņu bēgļi šobrīd veido lielāko iedzīvotāju grupu Vācijā ar statusu "meklējošie aizsardzību". Tajā pašā laikā apmierinātības līmenis ir 6,3 balles skalā no 0 līdz 10. Salīdzinājumam: citiem imigrantiem no Austrumeiropas šis rādītājs vidēji sasniedz 7,2. "Tomēr šī grupa vidēji dzīvo Vācijā ilgāk (nekā bēgļi no kara - red.) un, tādējādi, pašlaik nav pieredzes, kas saistīta ar karu un bēgšanu," teikts dokumentā.
Līmenis no 0 līdz 6 pētījumā tiek vērtēts kā "mazāk apmierināti", no 7 līdz 8 - "apmierināti", bet no 9 līdz 10 - "ļoti apmierināti".
Apmierinātība ar dzīvi Vācijā ukraiņu bēgļiem ir pieaugusi Savukārt apmierinātība ar dzīvi Vācijā ukraiņu vidū no 2022. līdz 2023. gadam ir nedaudz pieaugusi. Ja 2022. gadā, drīz pēc viņu ierašanās Vācijā, tā bija 5,9 balles, tad 2023. gada vasarā šis rādītājs vidēji sasniedza 6,3.
"Apmierinātības līmeņa pieaugums var būt saistīts ar dažādiem faktoriem, piemēram, ar vācu valodas apguvi, kas ļauj paplašināt līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, pārcelšanos no kopmītnēm uz privātu dzīvojamo telpu vai darba uzsākšanu," uzskata autori.
Atstāt komentāru