ANO publicē satraucošus datus: maijā Ukrainā cietis rekordliels skaits civiliedzīvotāju 0 71

ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojums rāda, ka maijā Ukrainā nogalināti vismaz 274 civiliedzīvotāji, bet vēl 1763 guvuši ievainojumus.

Tas ir lielākais viena mēneša civiliedzīvotāju upuru skaits kopš 2022. gada aprīļa, kad karš atradās pilna mēroga iebrukuma sākumposmā.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju kopējais nogalināto un ievainoto skaits pieaudzis par 93%. Pirms gada tika reģistrēts 191 bojāgājušais un 865 ievainotie.

Gandrīz puse jeb 45% no visiem upuriem cieta Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu triecienos. Visbiežāk uzbrukumi skāra lielpilsētas, kas atrodas tālu no frontes līnijas, tostarp Kijivu un Dņipro.

Tas liecina, ka kara radītie draudi arvien biežāk skar arī teritorijas, kuras nav tieši iesaistītas kaujās.

Savukārt pie frontes līnijas lielāko apdraudējumu civiliedzīvotājiem rada tuva darbības rādiusa droni. Maijā šādu uzbrukumu rezultātā tika nogalināti 64 un ievainoti 539 cilvēki.

ANO norāda, ka tas ir lielākais viena mēneša upuru skaits šādu dronu uzbrukumos kopš kara sākuma.

Eksperti atzīmē, ka bezpilota tehnoloģiju straujā attīstība pēdējos gados būtiski mainījusi kara raksturu. Droni kļuvuši par vienu no galvenajiem apdraudējumiem gan militārajiem mērķiem, gan civiliedzīvotājiem.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Ukrainā nogalināti vairāk nekā 16 000 civiliedzīvotāju, bet vairāk nekā 46 000 guvuši ievainojumus.

Vienlaikus ANO uzsver, ka faktiskie zaudējumi, visticamāk, ir lielāki. Starptautiskajiem novērotājiem joprojām nav piekļuves daudzām Krievijas okupētajām teritorijām, tāpēc daļa upuru statistikā nav iekļauta.

Ja uzbrukumu intensitāte saglabāsies pašreizējā līmenī, civiliedzīvotāju drošības situācija Ukrainā tuvākajos mēnešos var kļūt vēl sarežģītāka.