Iesaldēto Krievijas aktīvu nodošana Ukrainai radīs atbildes soļus no Maskavas, paziņoja lobējošās organizācijas "Vācijas un Krievijas ārējās tirdzniecības kamera" vadītājs.
Vācijas uzņēmumi var zaudēt vairāk nekā 100 miljardus eiro, iepriekš ieguldītus Krievijā, ja Eiropā iesaldētie Krievijas aktīvi tiks nodoti Ukrainai. Tā uzskata Matīass Šepps (Matthias Schepp) - Vācijas un Krievijas ārējās tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētājs. Tā ir bāzēta Maskavā un lobē Vācijas biznesa intereses Krievijā. Šeppa nostāju citē ceturtdien, 23. oktobrī, aģentūra dpa.
"Vācija ir ieguldījusi Krievijā vairāk nekā jebkura cita valsts. Tāpēc tā var zaudēt visvairāk no plānotā Krievijas Centrālās bankas līdzekļu izmantošanas ieroču iegādei Ukrainai," sacīja Šepps. Viņa vērtējumā kopumā apdraudēti ir Vācijas aktīvi vairāk nekā 100 miljardu eiro apmērā.
Šepps: Maskava atbildēs, atņemot Vācijas aktīvus
Šepps paskaidroja, ka viņš domā par Vācijas rūpnīcām un uzņēmumiem Krievijā, kurus Maskava ir ņēmusi ārējā pārvaldībā un kuru konti Krievijā ir iesaldēti. Piemēram, Vācijas uzņēmumi Uniper vai Wintershall Dea.
Pat ja Vācijas uzņēmumi ir pārdevuši biznesu Krievijā, tie bija spiesti pārskaitīt iegūtos līdzekļus uz bloķētajiem Krievijas kontiem, paskaidroja Šepps. Piekļuve tiem ir ierobežota, taču formāli nauda joprojām pieder Vācijas uzņēmumiem.
Tomēr, ja Eiropā iesaldētie Krievijas aktīvi tiks nodoti Ukrainai, tad Maskava piemēros līdzīgu pasākumu un nacionalizēs Eiropas, īpaši Vācijas aktīvus Krievijā, prognozē Šepps. "Tas, ka šie līdzekļi nonāks Kremļa kasē, neatbilst Vācijas un tās nodokļu maksātāju interesēm," rezumēja viņš.
Atstāt komentāru