Fabriku strādnieki, kasieri un viesnīcu personāls Grieķijā drīz varētu strādāt garas maiņas, jo valsts kļūs par pirmo ES dalībvalsti, kas oficiāli ieviesīs 13 stundu darba dienu privātajā sektorā, ziņo Politico.
Parlamentam jābalso par strīdīgo likumu, ņemot vērā plānotās vispārējās protestu akcijas. Neskatoties uz pieaugošo pretestību no arodbiedrībām un opozīcijas partijām, tiek gaidīts, ka likumprojekts tiks pieņemts ar pārliecinošu valdības partijas "Jaunā demokrātija" balsu vairākumu.
Kopš varas nākšanas 2019. gadā labējā centriskā valdība ir pārvērtusi valsts darba tirgu par vienu no "elastīgākajiem" Eiropā. Sākot ar 2024. gada jūliju, rūpniecības, mazumtirdzniecības, lauksaimniecības un dažādu pakalpojumu sektoru darbinieki var tikt aicināti strādāt pēc jauna sešu dienu grafika, saņemot 40% piemaksu par parasto algu par sesto darba dienu.
Šis solis, kas ir pretrunā tendencei samazināt darba nedēļu dažās Eiropas valstīs, ir atzīts par nepieciešamu, ņemot vērā Grieķijas iedzīvotāju novecošanu un samazināšanos, kā arī ievērojamu kvalificētu darbinieku trūkumu.
Otrdien Grieķiju pārņēma vispārēja streika viļņi, jau otrais šajā mēnesī, jo arodbiedrības pieprasīja atsaukt jauno likumdošanu. Lielākā daļa sabiedriskā transporta un valsts pakalpojumu tika apturēti masveida protestu fonā.
"Elastīgs darba laiks" praksē nozīmē "astoņu stundu darba dienas atcelšanu, jebkuras ģimenes un sabiedriskās dzīves koncepcijas iznīcināšanu un pārmērīgas ekspluatācijas legalizāciju", teikts valsts sektora arodbiedrības ADEDY paziņojumā.
Jaunā likumdošana paredz, ka darbinieki var strādāt līdz 13 stundām dienā ne vairāk kā 37,5 dienas gadā. 13 stundu darba diena jābūt brīvprātīgai, un neviens darbinieks nav spiests strādāt virsstundas, paziņoja Darba ministrija. Bet arodbiedrības apgalvo, ka darba devējiem ir priekšrocības šajās sarunās, īpaši valstī, kur gandrīz nav darba vietu inspekciju tradīcijas.
Likums arī paredz iespēju sadalīt ikgadējo atvaļinājumu vairāk nekā divās daļās gada laikā, elastīgu nedēļas grafiku, divu dienu līgumus un paātrinātu pieņemšanu darbā caur lietotni – viss, lai apmierinātu "uzņēmuma steidzamās vajadzības", teikts likumprojekta tekstā.
Grieķijas ekonomika ir atguvusies pēc desmit gadu finanšu krīzes, kas sākās ar parādu krīzi 2009. gadā un bija saistīta ar trim glābšanas programmām, kas ilga līdz 2018. gadam. Bezdarba līmenis, kas krīzes laikā sasniedza satriecošus 28%, augustā bija 8,1%. Vidējais rādītājs ES bija 5,9%.
Tomēr citos rādītājos tuvums ar ES nav noticis: algas paliek vienas no zemākajām Eiropas Savienībā, un tas nozīmē, ka daudzi grieķi ir spiesti strādāt divos darbos, lai segtu straujo dzīves dārdzības pieaugumu, jo īpaši augstās izdevumus par mājokli.
Atstāt komentāru