Dzelzs kanclera cīņa: kāpēc Mercs izsistās pirms 70. jubilejas 0 278

Merks vēlas pārskatīt galvenos ES politiskos kursus un atjaunot nacionālo valdību kontroli pār Briseles birokrātiju. Kanclers pēc stāšanās amatā arī sāka "publiski pārbaudīt" Ursulu fon der Leienu.

Vācijas kanclers Frīdrihs Merks vēlas, lai Vācija atkal pieņemtu vissvarīgākos lēmumus Eiropā. Par to viņš runāja ar saviem līdzgaitniekiem nesenās sanāksmēs, ziņo Bloomberg, atsaucoties uz sanāksmēs klātesošu diplomātu.

Saskaņā ar izdevuma avota teikto, Merks "uzņemas situāciju savās rokās". Tas viņu nostāda pretī Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Ursulai fon der Leienai, kura pēdējos gados ir nostiprinājusi varu, piekopjot Briselei orientētu pieeju. Merks cenšas atgūt varu savās rokās, publiski kritizējot fon der Leienu par ES budžetu, ekoloģiju, aizsardzību un tirdzniecību.

Kā norāda Bloomberg, kanclera "krusta karš" nes sekas Eiropas Savienībai. Kamēr fon der Leiena lēnām tuvojas ES federatīvai nākotnei, Merks vēlas apturēt šo procesu, pārskatīt galvenos ES politiskos kursus un atjaunot nacionālo valdību kontroli pār Briseles birokrātiju. Viņš savus argumentus par šo jautājumu izklāstīja ES līderiem samitā Kopenhāgenā.

Kā norāda aģentūra, dažas nedēļas pēc stāšanās amatā kanclers Merks sāka "publiski pārbaudīt" fon der Leienu. Proti, jūlijā viņa ierosināja palielināt nākamo ilgtermiņa ES budžetu līdz 2 triljoniem eiro un ieviest jaunus nodokļus. Merks kategoriski noraidīja šo ideju. "Attiecībā uz Vāciju es varu izslēgt, ka mēs dosimies pa šādu ceļu," viņš teica.

Tajā pašā mēnesī viņš sūdzējās, ka ES sarunas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu bieži ieilgst. "Labāk ātri un vienkārši, nekā ilgi un sarežģīti," viņš teica. Kad fon der Leiena noslēdza ar Trampu vienošanos, kas nostiprināja 15 % muitas nodevas uz lielāko daļu preču no ES, kas tiek ievestas ASV, Merks tomēr bija neapmierināts: "Vācijas ekonomika cietīs būtisku kaitējumu no šīm nodevām," viņš paziņoja.

Augusta beigās fon der Leiena paziņoja, ka Eiropai ir "salīdzinoši precīzs plāns" karaspēka izvietošanai Ukrainas teritorijā, lai nodrošinātu drošības garantijas pēc uguns pārtraukšanas. "Drošības garantijas ir primāras, <...> mums ir skaidra "ceļa karte", un mēs esam panākuši vienošanos Baltajā namā, <...> un šis darbs norit ļoti labi," viņa teica.

Fon der Leiena uzsvēra, ka komisija izpētīs jaunus finansēšanas avotus, lai nodrošinātu "ilgtspējīgu finansējumu Ukrainas Aizsardzības spēkiem kā <...> drošības garantiju".

Merks pēc viņas vārdiem paziņoja, ka Vācijas karaspēks neizies uz Ukrainu, kamēr nebūs noslēgts pamieris. Viņš arī teica, ka šobrīd "neviens nerunā" par sauszemes spēkiem Ukrainā, un piebilda, ka cer uz ātru konflikta izbeigšanu, bet ne "jebkurā cenā". Krievija iebilst pret jebkuru scenāriju ar NATO karaspēka izvietošanu Ukrainā.

Joahims-Frīdrihs Mārtiņš Jozefs Merks (dzimis 1955. gada 11. novembrī, Brilonā, Hohzauerlandē, Arnsbergas apgabalā, Ziemeļreinas-Vestfālenē, Rietumvācijā) — Vācijas politiķis, Vācijas federālais kanclers kopš 2025. gada 6. maija, Kristīgo demokrātu savienības līderis kopš 2022. gada 31. janvāra. Bundestāga deputāts no Hohzauerlandes apgabala (kopš 2021. gada). Ekonomiskā liberālisma, eiroatlantisma, liberālās demokrātijas un Eiropas drošības atbalstītājs.