Moldovā republikas iedzīvotāji balso par 101 parlamenta deputātu. Izvēle notiek starp prokrieviskajiem un pro Rietumu flangiem. Kišiņeva cer iestāties ES līdz 2030. gadam.
No rīta plkst. 7 pēc vietējā laika valstī atvērās gandrīz 2000 vēlēšanu iecirkņu. Vēl 300 ar pāri punkti darbosies ārvalstīs, divi - Krievijā. Moldovas pilsoņi ievēlē 101 deputātu, kuriem būs jāizlemj, vai notiks plānotā republikas tuvība ar ES vai arī tā izvēlēsies prokrievisko virzienu.
Tādējādi likmes ir augstas. Prezidenta Maija Sandu pirms vēlēšanām aicināja vēlētājus atbalstīt proeiropiešu spēkus, norādot, ka Krievija iegulda lielus līdzekļus, lai pie varas ievestu savus ieceltniekus. Viņa arī brīdināja, ka prokrievisko spēku uzvaras gadījumā valsts varētu tikt atrauta no Eiropas un kļūt par platformu Kremlim operācijām Ukrainas Odesas apgabalā. Maskava noliedz iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.
Vēlēšanās ir reģistrēti 23 subjekti - 15 partijas, 4 bloki un 4 neatkarīgi kandidāti. Lai iekļūtu parlamentā, partijām jāiegūst vismaz 5 % balsu, blokiem - 7 %, kandidātiem - 2 %.
Saskaņā ar uzņēmuma iData datiem, esošā prezidenta partija "Darbība un solidaritāte", ko dibinājusi Sandu, var cerēt uz 33,6 % balsu. Viņas galvenais konkurents - "Patriotiskais bloks", ko veidojuši sociālisti, komunistu un citu politisko spēku pārstāvji Igora Dodona vadībā - uz 33,9 % balsu.
Parlamentā var iekļūt arī partija "Alternatīva", no kuras pozīcijas, iespējams, būs atkarīgs, kurš veidos nākamo valdību.
Iepriekš tika ziņots, ka Moldovas vēlēšanu komisija ir atstādinājusi prokrievisko Moldova Mare ("Lielā Moldova") no dalības vēlēšanās aizdomu dēļ par nelikumīgu finansēšanu. Tas jau ir otrais prokrieviskais partijas, kas tiek izslēgta no vēlēšanām pirms balsošanas (pirmais bija partija "Moldovas sirds", kas ietilpst "Patriotiskajā blokā" - piez.).
ES arī brīdināja par Krievijas iejaukšanās draudiem vēlēšanās Moldovā. Maskavā šos apsūdzības noliedz un savukārt apsūdz ES. Vēlēšanu priekšvakarā Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests paziņoja, ka Eiropas valstis veic sagatavošanos operācijai Moldovas okupācijai. Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova nosauca Sandu vārdus par iespējamo nepakļautā Moldovas varas iestādēm Transnistrijas izmantošanu Krievijas uzbrukumam Odesas apgabalā par "paranoju".
Oficiālā Kišiņeva brīdināja, ka vēlēšanu diena var kļūt par mērķi viltus sprādzienu draudiem, kiberuzbrukumiem, īslaicīgai elektrības izslēgšanai un ielu nemieru provokācijām. Policija ir mobilizēta.
Tiek gaidīts, ka izšķiroša loma svētdienas balsojuma rezultātos būs arī Moldovas plašajai ārvalstu diasporai. Jo īpaši, ka precedenti ir. 2024. gadā otrajā prezidenta vēlēšanu kārtā, kas arī tika uzskatīta par politisko krustceli starp Austrumiem un Rietumiem, ārvalstīs uz iecirkņiem ieradās rekordliels skaits Moldovas pilsoņu - 327 tūkstoši cilvēku, no kuriem vairāk nekā 82 % atdeva priekšroku Maijai Sandu un tādējādi nodrošināja viņas pārvēlēšanu.
Moldova, viena no nabadzīgākajām valstīm Eiropā - kandidāts uz iestāšanos ES, cer iegūt dalības biļeti līdz 2030. gadam. Prokrieviska parlamenta izvēle, norāda analītiķi, apgrūtinās šo uzdevumu.
Atstāt komentāru