Lībijas lieta: Sarkozī notiesāts uz 5 gadiem cietumā 0 233

Bijušais prezidents atzīts par vainīgu noziedzīgā sazvērestībā. Apsūdzības par korupciju un nelikumīgu kampaņas finansēšanu ar Muamara Kaddafi līdzekļiem no viņa noņemtas.

Amatā kā Francijas prezidents no 2007. līdz 2012. gadam, Sarkozī atzīts par vainīgu noziedzīgā sazvērestībā. Tajā pašā laikā viņš attaisnots par citām izvirzītajām apsūdzībām: pasīvā korupcija, valsts līdzekļu izsaimniekošanas slēpšana un nelikumīga vēlēšanu kampaņas finansēšana.

Noslēguma sēdēs marta beigās Nacionālā finanšu prokuratūra pieprasīja notiesāt Nikolā Sarkozī uz septiņiem gadiem brīvības atņemšanas, naudas sodu 300 tūkstošu eiro apmērā un uz pieciem gadiem atņemt tiesības ieņemt vēlētas un juridiskas amatpersonas, atzīstot viņu par "lēmumu pieņēmēju un korupcijas sazvērestības sponsoru" kopā ar bijušo Lībijas līderi Muamaru Kaddafi.

Izmeklēšana izgaismo aizdomīgus finanšu plūsmus, kas kļuvuši iespējami, pateicoties necaurspīdīgām shēmām, taču noskaidrot, kā tieši šīs summas tika izmantotas, nav izdevies.

Nikolā Sarkozī vienmēr noliedzis savu līdzdalību.

No 10 citiem apsūdzētajiem trīs tika attaisnoti, tostarp bijušais kampaņas kasieris Nikolā Sarkozī 2007. gadā Eriks Vērts.

Attiecībā uz diviem citiem bijušajiem ministriem, Klodu Gēanu un Brisu Ortefu, pirmais atzīts par vainīgu noziedzīgā sazvērestībā, pasīvā korupcijā, pasīvā ietekmes tirdzniecībā, dokumentu viltošanā un viltojumu izmantošanā, kā arī naudas atmazgāšanā apgrūtinošos apstākļos.

Bijušais iekšlietu ministrs Briss Ortefs atzīts par vainīgu noziedzīgā sazvērestībā laika posmā no 2005. līdz 2007. gadam.

"Lībijas finansējums": par ko ir runa?

Runa ir par 2013. gadā Francijā uzsākto izmeklēšanu par iespējamu slepenu finansējumu Nikolā Sarkozī prezidenta kampaņai 2007. gadā no Muamara Kaddafi režīma.

2011. gadā, drīz pēc Lībijas diktatora krišanas un nāves, vairāki režīma pārstāvji paziņoja, ka uz atbalstu Sarkozī kandidatūrai Francijā tika pārskaitīti ievērojami līdzekļi.

Intervijā Euronews Muamara Kaddafi dēls Saif al-Islams apgalvoja, ka viņam ir pierādījumi par Kaddafi režīma maksājumiem Nikolā Sarkozī prezidenta kampaņai.

"Es pats biju liecinieks pirmajā naudas tranšā, ko Klodam Gēanam (toreiz Nikolā Sarkozī štāba vadītājam, kad viņš bija iekšlietu ministrs) piegādāja Tripolē," viņš stāstīja.

2012. gadā izdevums Mediapart publicēja dokumentu, kas tika piedēvēts Lībijas dienestiem, kurā tika runāts par saistībām 50 miljonu eiro apmērā, lai gan oficiālā summa Nikolā Sarkozī prezidenta kampaņai 2007. gadā bija 20 miljoni eiro.

Tāpēc Francijas tiesu sistēma izrāda lielu interesi par aizdomīgām plūsmām: koferiem ar skaidru naudu, pārskaitījumiem caur necaurspīdīgām shēmām, fiktīvām kompānijām un ārvalstu kontiem.

Viens no starpniekiem Ziad Takieddine, kurš otrdien Beirūtā nomira, apgalvoja, ka pārvadājis Parīzē vairākus miljonus eiro skaidrā naudā.

Negaidītā Ziad Takieddine atteikšanās 2020. gadā no liecībām, kad viņš paziņoja, ka Nikolā Sarkozī "nav pieskāries nevienam pensam", izraisīja apjukumu. Tomēr vēlāk viņš atkārtoti apstiprināja apsūdzības pret bijušo prezidentu.

Šī lieta ieguvusi īpašu nozīmi, jo tieši apšaubīja demokrātijas darbību un, jo īpaši, prezidenta vēlēšanu caurspīdīgumu Francijā.

Citas lietas ar Nikolā Sarkozī līdzdalību

Papildus "lībijas lietai" Nikolā Sarkozī bija iesaistīts vairākās citās tiesvedībās.

Visredzamākā no tām ir "Bigmalion" lieta, kas saistīta ar viltotiem rēķiniem, kas tika izmantoti, lai slēptu milzīgus izdevumus viņa neveiksmīgajai prezidenta kampaņai 2012. gadā.

Pēc apelācijas 2023. gadā viņš tika notiesāts uz sešiem mēnešiem cietumsoda, kuru var mainīt.

Starptautiskās juridiskās problēmas ietver "noklausīšanās lietu" (vai "Poli Bismauta lietu", kas sākās 2014. gadā, kurā 2021. gadā viņš tika atzīts par vainīgu kukuldošanā un ietekmes tirdzniecībā par mēģinājumu iegūt informāciju un ietekmi uz citu lietu caur savu advokātu Tjēri Ercogu.

Viņš tika notiesāts uz trim gadiem cietumsoda, no kuriem divi ir nosacīti, bet trešais - gads mājas arestā ar elektronisko aproci uz kājas.

Sarkozī vārds arī parādījās Betankūra lietā. Viņš tika aizdomās turēts, ka ir izmantojis mantojuma vājumu un cienījamo vecumu L'Oreal kosmētikas uzņēmuma mantojumam Lilianai Betankūrai, pateicoties kuram viņš saņēma no viņas ievērojamas finansiālas ziedojumus savai vēlēšanu kampaņai. 2013. gadā lieta tika slēgta. Šajā gadījumā telefona noklausīšanās, ko publicēja izdevums Médiapart, arī norāda uz iespējamu nelikumīgu finansējumu prezidenta kampaņai 2007. gadā.

Visbeidzot, viņa vārds tika minēts "Karači lietā" par tā sauktajām "retrokomisijām" ieroču piegādēs uz Pakistānu, lai gan viņš netika saukts pie atbildības. Saskaņā ar vienu no pieņēmumiem, Edouars Balladūrs, bijušais Francijas premjerministrs, kad tika noslēgti līgumi ar Pakistānu, izmantoja šos līdzekļus, lai finansētu savu priekšvēlēšanu kampaņu prezidenta vēlēšanās 1995. gadā. Ziad Takieddine vārds arī tika minēts šajā lietā.