Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja Ungāriju un Slovākiju "ieklausīties Trampā", kurš aicina Eiropas valstis pārtraukt gāzes un naftas importu no Krievijas, lai izbeigtu atkarību no Krievijas piegādēm.
Atkarības pārtraukšana no energoresursu piegādēm no Krievijas ir jautājums par "politisko gribu", paziņoja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs intervijā Euronews.
Rinkēvičs aicināja Ungāriju un Slovākiju ieklausīties ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumā izbeigt Eiropas Savienības atkarību no Krievijas naftas un gāzes.
"Paskatieties uz manu paša valsti, Latviju. Vēl 2017. gadā mēs 100% bijām atkarīgi no Krievijas gāzes un naftas. Šodien, 2025. gadā, mēs esam pilnīgi neatkarīgi. Mēs pērkam naftu un gāzi no dažādām valstīm. Ja ir politiskā griba, tad būs arī rezultāts," sacīja Rinkēvičs.
Eiropas Savienība pakāpeniski atsakās no Krievijas naftas un gāzes izmantošanas. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES ir samazinājusi izejvielu naftas importu no Krievijas no aptuveni 27% līdz 3%. Dabasgāzes daļa ir samazinājusies no 45% līdz 18-19%.
Kamēr lielākā daļa ES dalībvalstu atbalsta šo pāreju, Slovākija un Ungārija joprojām stingri iebilst pret šādu pakāpenisku atteikšanos.
Savā uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā otrdien ASV prezidents Donalds Tramps kritizēja Eiropas Savienību par turpināto Krievijas energoresursu iepirkšanu.
"Padomājiet par to. Viņi finansē karu pret paši sevi. Kas, pie velna, kādreiz par to ir dzirdējis?" sacīja Tramps.
Rinkēvičs ir pārliecināts, ka Krievijas naftas un gāzes atteikšanās paātrināšana var ietekmēt kara gaitu Ukrainā.
"Krievijai nav viss kārtībā ar ekonomiku. Ja mēs vairāk spiedīsim uz sankcijām, ja mēs pārtrauksim pirkt naftu un gāzi, tad tas var ļoti stipri ietekmēt visu situāciju [karu Krievijā pret Ukrainu]" sacīja viņš intervijā Euronews.
Runājot par sankcijām, Latvijas prezidents norādīja, ka galu galā jāpieņem lēmums par to, kā izmantot iesaldētās Krievijas aktīvus "Ukrainas atbalstam visos ieroču veidos".
ES izskata iespējas izmantot iesaldētos aktīvus kopējā summā 210 miljardu eiro apmērā, lai finansētu aizsardzību un pēckara atjaunošanu Ukrainā.
Tā kā lēmums vēl nav pieņemts, Rinkēvičs aicināja ES virzīties uz priekšu, piebilstot, ka tai arī jāievieš "otrās sankcijas pret valstīm, kas palīdz Krievijai apiet" esošās normas.
Dažos gadījumos trešās valstis ļauj apiet ES sankcijas pret Krieviju.
Janvārī nevalstiskā organizācija Earthsight publicēja izmeklēšanas rezultātus, kas parādīja, ka ES sistemātiski importē nelikumīgu Krievijas un Baltkrievijas bērza saplāksni vairāk nekā 1,5 miljardu eiro apmērā kopš sankciju stāšanās spēkā 2022. gada jūlijā.
Drošības garantijas
"Apņēmīgo koalīcija", ko vada Francija un Lielbritānija, strādā pie kopīga pieejas izstrādes, kā nodrošināt drošības garantijas Ukrainai pēc kara, tostarp iespēju izvietot karaspēku uz vietas.
Runājot par politisko procesu, Rinkēvičs sacīja: "Mēs joprojām neesam pieņēmuši galīgos lēmumus par reālu drošības garantiju sniegšanu".
"Ja mēs nolemsim sniegt drošības garantijas, ja mēs nolemsim nosūtīt karaspēku uz zemi, mums ir nepieciešama ASV atbalsts," viņš paskaidroja. "Nav obligāti amerikāņu karaspēks uz zemes, bet loģistikas atbalsts, izlūkošanas atbalsts, citas atbalsta formas," norādīja prezidents.
Rinkēvičs piebilda, ka pagaidām, iespējams, ir pāragri par to runāt: "Daudz kas atkarīgs no tā, kā attīstīsies politiskais process starp Krieviju un Ukrainu," piebilstot, ka viņš "neredz Krievijas Federācijas gatavību iesaistīties nopietnās miera sarunās".
Atstāt komentāru