Valsts kanceleja kā Siliņas valdības paveikto izceļ drošības stiprināšanu, ekonomikas veicināšanu, atbalstu ģimenēm un birokrātijas mazināšanu 0 41

Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, kā norāda Valsts kancelejā, šī valdība vienojusies par daudzpusīgiem pasākumiem valsts drošības stiprināšanai, tostarp panāca vēsturiski lielāko valsts aizsardzības budžetu 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tāpat pabeigta žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, robeža tiek aprīkota ar jaunām tehnoloģijām, uzsākts darbs pie pretmobilitātes pasākumiem, ieviesta šūnu apraide, izveidots Krīzes vadības centrs un nostiprināta patvertņu sistēma. Līdztekus kancelejā norāda, ka dubultots valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaits, stiprinātas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) tehnoloģiskās spējas un attīstīta sadarbība ar sabiedrotajiem.

Kā būtisks drošības ieguvums minēta Latvijas elektroenerģijas sistēmas atvienošana no Krievijas kontrolētās BRELL sistēmas un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, tādējādi stiprinot Latvijas un Baltijas enerģētisko neatkarību.

Tāpat Latvija nostiprinājusi NATO sabiedroto militāro klātbūtni Kanādas vadībā - Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs paziņojis par NATO daudznacionālās brigādes Latvijā turpināšanu vēl trīs gadus. Tāpat Latvija pirmo reizi vēsturē ievēlēta ANO Drošības padomē, kā arī panāca lielāku Eiropas Savienības (ES) atbalstu Austrumu robežas reģionu drošības un labklājības, kā arī aizsardzības spēju stiprināšanai, tai skaitā cīņai pret migrantu instrumentalizāciju.

Savukārt veselības aprūpē valdība uzlabojusi pieeju recepšu medikamentiem, samazinot zāļu cenas un palielinot kompensācijas apmēru, kā arī paplašinājusi kompensējamo medikamentu sarakstu, norāda kancelejā, atzīmējot, ka iedzīvotājiem kļuvuši pieejamāki valsts apmaksāti pakalpojumi, tostarp paliatīvā aprūpe mobilajās komandās, medicīniskā apaugļošana un jauni diagnostiskie izmeklējumi grūtniecēm un zīdaiņiem.

Līdztekus palielināts atalgojums ārstniecības personām, kā arī papildu bāzes finansējums piešķirts arī ģimenes ārstiem, tostarp prakšu uzturēšanas izdevumu segšanai un aizvietošanai un prakses komandas paplašināšanai, kā arī īpaši stiprinot ģimenes ārstu prakses reģionos. Ar ES fondu atbalstu mediķiem tiek piedāvāti papildu finansiāli ieguvumi, dodoties darbā uz reģioniem, atzīmē kancelejā.

Valsts kancelejā norāda, ka valdība virza arī veselības sistēmas strukturālas pārmaiņas - pārskatīts slimnīcu tīkls, izveidotas metodiskās vadības institūcijas, turpināta veselības aprūpes digitalizācija un izveidots Latvijas Digitālās veselības centrs. Tāpat rasts finansējums Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunajai Infekciju slimnīcai, Latvijas Onkoloģijas centra rekonstrukcijai un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas attīstībai.

Līdztekus pieaudzis bērna piedzimšanas pabalsts, bērna kopšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts, uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksas, kā arī atbalsts bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm. Kancelejā norāda, ka palielināti arī minimālie ienākumi, nodrošināts automātisks pensiju pārrēķins, pakāpeniski atjaunots taisnīgums pensiju sistēmā. Siliņas valdība sakārtoja izdienas pensiju sistēmu, par kuras pārskatīšanu diskusijas bija aktuālas jau vairāk nekā 20 gadus, norāda Valsts kanceleja.

Noteikts vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs pašvaldībās, paplašināts Bērna mājas pakalpojums un pilnveidots atbalsts vardarbībā cietušajiem un personām ar vardarbīgu uzvedību.

Savukārt, lai mazinātu vardarbību ģimenēs, ieviesta elektroniskā uzraudzība varmākām, izstrādāts atbalsta algoritms sociālajiem dienestiem un precizēti vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma nosacījumi. Ieviesti arī risinājumi mājokļu pieejamībai un saglabāts atbalsts aizsargātajām lietotāju grupām elektroenerģijas izmaksu mazināšanai.

Izglītībā valdība turpinājusi pedagogu atalgojuma palielināšanu, īstenojusi pāreju uz mācībām latviešu valodā un stiprinājusi drošu un mūsdienīgu skolas vidi. No šī gada 1. septembra pilnā apmērā tiks ieviests jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis "Programma skolā", ieguldīts papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei un izstrādei, STEM priekšmetu apguvei un atbalstam bērniem ar mācīšanās grūtībām. Vienlaikus kancelejā norāda, ka pieņemti arī nepieciešamie lēmumi un likumu grozījumi, lai no 2027. gada ieviestu institucionālās finansēšanas modeli visās valsts augstskolās un koledžās, kas liek lielāku uzsvaru uz studiju kvalitāti un rezultātiem, kā arī dos augstskolām lielāku brīvību pašām izvēlēties efektīvākos risinājumus, lai sasniegtu noteiktos rezultātus.

Ekonomikas jomā valdība apstiprinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. 2025. gadā IKP palielinājās par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, norāda kancelejā.

Uzņēmējiem sniegts atbalsts digitalizācijai, produktivitātes celšanai un energoefektivitātei, ieguldot simtiem miljonu eiro ES fondu finansējuma. Līdztekus izveidots "Zaļais koridors" lielajiem investīciju projektiem, ieviests Lielo investīciju fonda atbalsts, veikta Latvijas Investīciju attīstības aģentūras reforma un stiprināta sadarbība ar ārvalstu investoriem.

Kancelejā norāda, ka valdība sistemātiski strādājusi pie birokrātijas mazināšanas - vienkāršoti uzņēmumu reģistrācijas, būvniecības, datu aprites, AS "Attīstības finanšu institūcijas Altum" atbalsta un publisko iepirkumu procesi, samazinot administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.

Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc Siliņas valdības krišanas jaunas valdības veidošanu uzticējis Andrim Kulbergam (AS). Par jaunās valdības apstiprināšanu plānots lemt ceturtdien, 28. maijā.

Valsts kanceleja skaidrojusi, ka Siliņas valdības pilnvaras beigsies tajā brīdī, kad Saeima apstiprinās jauno Ministru kabinetu.

https://infogram.com/andra-kulberga-ministru-kabinets-1h984wvwy9y9z2p