MK: Eksportētāju un importētāju uz Krieviju un Baltkrieviju saraksta publicēšanai jāgroza normatīvie akti 0 46

Atbildes vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai FM skaidro, ka šobrīd bez grozījumiem normatīvajā regulējumā nav tiesiski iespējama informācijas publicēšana par komercsabiedrību veiktajiem darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju, jo normatīvie akti noteic ierobežojumus šādas informācijas publiskošanai.

Tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulā, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, noteikts, ka uz visu informāciju, ko muitas dienesti ieguvuši, veicot savus pienākumus, un kas ir konfidenciāla vai ir sniegta konfidenciāli, attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu. Kompetentās iestādes neizpauž šādu informāciju bez īpašas tās personas vai iestādes atļaujas, kas to ir sniegusi.

Šādu informāciju tomēr var izpaust bez atļaujas, ja muitas dienestiem to uzliek par pienākumu vai atļauj spēkā esošie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību vai saistībā ar tiesvedību.

Informācijas atklātības likumā noteikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu - šajā gadījumā informācijai par nodokļu maksātāju ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

Likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktais konfidencialitātes regulējums aizliedz nodokļu administrācijas ierēdnim izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izņemot likumā noteiktajos gadījumos.

Vēstules projektā skaidrots, ka minētais aizliegums attiecas arī uz citas institūcijas amatpersonām (darbiniekiem), kuras atbilstoši normatīvajam regulējumam no nodokļu administrācijas ir saņēmušas informāciju par nodokļu maksātāju, piemēram, noteiktu valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu veikšanai. Tādējādi saskaņā ar minēto regulējumu nodokļu administrācijas rīcībā esošās informācijas izpaušana bez nodokļu maksātāja piekrišanas ir iespējama tikai tad, ja tas tieši noteikts normatīvajā aktā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta regulā par Eiropas statistiku noteikts, ka konfidenciālus datus, kas saņemti vienīgi Eiropas statistikas sagatavošanai, valsts statistikas iestādes vai citas valsts iestādes un "Eurostat" izmanto tikai statistiskiem mērķiem, ja vien statistiskā vienība nav viennozīmīgi devusi piekrišanu šo datu izmantošanai citiem nolūkiem. Tādējādi minētā regula aizliedz Centrālās statistikas pārvaldei datus, kas saņemti statistiskiem mērķiem, izpaust bez statistiskās vienības viennozīmīgas piekrišanas datu izmantošanai citiem nolūkiem.

Savukārt Statistikas likumā noteikts, ka statistikas iestāde nodrošina statistisko konfidencialitāti Statistikas likumā noteiktajā kārtībā. Statistikas iestāde izplata oficiālo statistiku tādā veidā, kas neļauj ne tieši, ne netieši identificēt privātpersonu vai valsts institūciju. Tādējādi šobrīd Centrālajai statistikas pārvaldei datu izplatīšana veicama tādā veidā, kas neļauj datu identificēšanu individuālā līmenī.

Vēstules projektā teikts, ka, Ministru kabineta ieskatā, regulējums, kas paredz publicēt informāciju par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu vai importu ar Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļaujams tajā normatīvajā aktā, kura darbības sfēra atbilst informācijas publicēšanas mērķim - atbalstīt Ukrainas sabiedrību cīņā pret Krievijas un tās atbalstītājas Baltkrievijas izraisīto bruņoto konfliktu.

Šāds normatīvais akts ir Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, teikts vēstules projektā.

Savukārt likuma "Par nodokļiem un nodevām" darbības sfērā neietilpst jautājumi, kas saistīti ar vispārēja atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, un attiecīgi minētais likums nav uzskatāms par atbilstošo normatīvo aktu, kurā būtu iekļaujams regulējums, kas paredz publicēt informāciju par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu vai importu ar Krieviju un Baltkrieviju, teikts vēstules projektā.

Tāpat par šādu atbilstošo normatīvo aktu nav uzskatāms ne Muitas likums, kura mērķis ir noteikt Latvijas kompetenci muitas lietās tiktāl, ciktāl muitas lietas nav noteiktas tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos, ne Valsts ieņēmumu dienesta likums, kura mērķis ir nodrošināt tiesisku, taisnīgu, efektīvu un uz sadarbību vērstu Valsts ieņēmumu dienesta darbību, veicinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

Tā kā Centrālās statistikas pārvalde publiskojamos datus iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta muitas deklarāciju datubāzes par tirdzniecību ar trešajām valstīm, kā arī saņem tos no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Ministru kabineta ieskatā, par atbildīgo iestādi, kura nodrošina informācijas publicēšanu par komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu vai importu ar Krieviju un Baltkrieviju, nosakāma Centrālā statistikas pārvalde.

Ministru kabineta ieskatā, informācijas publiskošana par komercsabiedrībām, kas veic darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju, pati par sevi juridiskās un ekonomiskās sekas nerada, ja vien nozares normatīvajā aktā papildus netiek noteikti konkrēti ierobežojumi vai aizliegumi komercsabiedrībām, kas iekļautas šajā publiskotajā sarakstā.

Vienlaikus vēstules projektā teikts, ka ir būtiski vērtēt regulējuma ietekmi un sekas uz uzņēmējdarbību tajā brīdī, kad kādā no nozares normatīvajiem aktiem tiek plānots paredzēt ierobežojumus vai aizliegumus, sasaistot tos ar publiski pieejamo informāciju par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu vai importu ar Krieviju un Baltkrieviju.

Ministru kabineta ieskatā, vērtējot iespējamus nacionāla līmeņa pasākumus attiecībā uz šādā sarakstā publiskotiem uzņēmumiem, būtu jāņem vērā fakts, ka attiecībā uz Baltkrievijas ieguldītājiem Latvijā līdz 2043. gadam aizvien spēkā ir 2023. gadā Saeimas vienpusēji denonsētā Latvijas valdības un Baltkrievijas valdības vienošanās par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību normas, kas "inter alia" aizliedz diskriminējošu attieksmi pēc pilsonības principa un atļauj ieguldītājam celt prasību starptautiskās šķīrējtiesās par šī tiesību instrumenta neievērošanu.

Tāpat Ministru kabinets vērš uzmanību, ka, publicējot informāciju par komercsabiedrībām, netieši varētu tikt skartas arī fizisko personu tiesības uz personas datu aizsardzību. Proti, ņemot vērā valsts reģistros reģistrētās ziņas par komercsabiedrības pārvaldi, kur daļa ir publiski pieejama informācija, sabiedrībai uzzinot tās komercsabiedrības nosaukumu, kura veic preču eksportu vai importu ar Krieviju un Baltkrieviju, varētu rasties vēlme noskaidrot arī to fizisko personu identitāti, kuras, iespējams, ir pieņēmušas lēmumu par šādas komercdarbības veikšanu.

Tādēļ būtu jāņem vērā riski, kas varētu rasties fiziskajām personām, darot publiski pieejamu informāciju par komercsabiedrībām, kas veic preču eksportu vai importu ar Krieviju un Baltkrieviju, teikts vēstules projektā.

Tāpat Ministru kabinets uzsver, ka informācijas publiskošana var radīt arī ietekmi uz attiecīgo komercsabiedrību reputāciju un konkurētspēju tirgū. Preču eksports uz Krieviju un Baltkrieviju vai imports no tām nav aizliegts, ja vien attiecīgās preces nav iekļautas Eiropas Savienības sankciju regulās noteiktajos aizliegto preču sarakstos un komercsabiedrība nav iekļauta sankciju sarakstos.

Tādēļ, publiskojot uzņēmumu sarakstus, nozīmīgi ir, lai sabiedrībai tiktu sniegta arī skaidrojoša informācija par iemesliem, kādēļ katra konkrētā komercsabiedrība veikusi preču vai pakalpojumu eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, lai novērstu publisku negatīvu reputācijas risku komercsabiedrībām, kuras nav izdarījušas tiesisku pārkāpumu.

Savukārt attiecībā uz ekonomiskajām sekām saraksta publiskošanas gadījumā Ministru kabineta ieskatā ietekme varētu rasties, komercsabiedrībām meklējot citas tirgus iespējas (ietekme var būt gan negatīva, gan pozitīva, gan neitrāla), vai arī - citiem komersantiem, uzzinot, ka sadarbības partneris sadarbojas ar Krieviju un Baltkrieviju, pārtraucot sadarbību ar šādu komercsabiedrību un tādējādi neatbalstot agresorvalstu ekonomiku.

Attiecībā uz lūgumu Ministru kabinetam iesniegt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai normatīvo aktu projektu, kas nodrošinātu tiesiski korektu un savstarpēji saskaņotu noregulējumu, Ministru kabinets uzskata, ka šāds regulējums jau ir iekļauts Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītajā likumprojektā "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā".