Bijušais aizsardzības ministrs Sprūds: Autonomās sistēmas revolucionizē kombinēto ieroču koncepciju 0 57

Viņš uzsvēra, ka redzama ne tikai autonomo sistēmu evolūcija, bet arī revolūcija. Viņaprāt, trīs galvenās mācības, kas gūtas no Ukrainas, ir jauna kombinēto ieroču pieeja, jauna ekosistēma un jauna savietojamība, un tas attiecas ne tikai uz bruņojumu, bet arī uz idejām, inovācijām un dažādām institūcijām. Politiķis akcentēja, ka Latvija parakstījusi saprašanās memorandus ar Ukrainu, taču ir "praktiski jāvirzās uz priekšu ar šo memorandu īstenošanu".

Runājot par dronu sienu Baltijas reģionā, Sprūds noraidīja salīdzinājumu ar Francijas nocietinājumu sistēmu gar robežu ar Vāciju 20. gadsimtā - Mažino līniju. Viņš sacīja, ka runa ir par spējām, atzīstot, ka "hermētiski noslēgt gaisa telpu" nevar neviena valsts, taču tas nemazina vajadzību virzīties šādā virzienā.

Sprūds formulēja arī galveno dilemmu NATO kontekstā, proti, nav miers, bet formāli nav arī karš. Pēc viņa paustā, ir jāpieaug iepirkumu ātrumam, bet vienlaikus valstīs ir jāattīsta pastāvīga industriālā bāze, jāmaina procedūras, un bruņotajiem spēkiem ir jābūt dronu iznīcināšanas gatavībā. Kā vienu no risinājumiem bijušais aizsardzības ministrs minēja kopīgu ražošanu ar Ukrainu vai nu Ukrainā, vai nu ārpus tās.

Vācijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Karstens Breiers uzsvēra, ka Vācija mainījusi iepirkumu pieeju - bataljonu komandieri saņēmuši noteiktas naudas summas dronu iegādei brīvajā tirgū "no plaukta", apejot koncepcijas izstrādes procesu.

"Tādējādi mēs daudz ātrāk nekā iepriekš ienācām bruņotajos spēkos ar dronu lidošanas ekspertīzi," sacīja Breiers, piebilstot, ka koncepcija tiek veidota paralēli, nevis pirms iegādes.

Kā papildu piemēru viņš minēja 3D printerus, salīdzinot tos ar aukstā kara laika militāro tehniku ar zaļajām numura zīmēm. Viņš uzsvēra, ka, lai palielinātu ražošanu, vajag tikai datus. Runājot par to, ko NATO mācās no Krievijas kara pret Ukrainu un alianses gatavību, Breiers kā iespējama uzbrukuma laiku minēja 2029. gadu, taču arī patlaban jābūt spējai "karot jau šovakar".

Vācijas ģenerālis Ukrainu raksturoja nevis kā paraugu kopēšanai, bet kā skolotāju. Viņaprāt, mācības, ko var redzēt Ukrainā, ir jāpielāgo un jāievieš pašu sistēmā. Savukārt, runājot par dronu iepirkumiem no Ukrainas, viņš izvirzīja vienu kritēriju - laiku. Breiera ieskatā labāk ir nopirkt "no plaukta", nekā iegādāties kaut ko, kas būs pieejams 2035. gadā.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietnieks Davids Alojans pastāstīja, ka Ukrainā darbojas aizsardzības "Amazon" tipa tirgus platforma, kur kaujas vienības var pasūtīt nepieciešamos dronus dažu dienu laikā. Viņš uzsvēra, ka krājumi masveida uzbrukumu gadījumā var iztukšoties nedēļas laikā, kamēr industrijai jaunu risinājumu piegādei vajadzīgi divi, trīs vai pat pieci gadi.

Alojans uzsvēra, ka Ukraina ir gatava dalīties ar partneriem ne tikai ar produktiem, bet arī ar ekosistēmas pieredzi - apmācībām un visām ekosistēmas sastāvdaļām. Viņš minēja piemēru, proti, Ukrainā dažos frontes posmos izveidojusies aptuveni 50 kilometrus plata dronu nogalināšanas zona, kurā bruņutehnika tiek sagrauta dažu minūšu laikā. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietnieks pauda arī gatavību dalīties tehnoloģijās ar partneriem nekavējoties.

NATO ģenerālsekretāra padomniece aizsardzības industrijas, inovāciju un bruņojuma jautājumos Tarja Jākola minēja, ka alianses valstu vadītāji apstiprinājuši Ātrās ieviešanas rīcības plānu, kurā noteikts, ka no problēmas definēšanas līdz brīdim, kad jaunā spēja faktiski tiek piegādāta, nedrīkst paiet vairāk par 24 mēnešiem. Viņa arī aicināja mainīt iepirkumu modeli - veidot stratēģisku partnerību ar industriju, nevis transakcionālas attiecības. Jākola nosauca standartizāciju par galveno savietojamības priekšnosacījumu, taču atzina, ka ratifikācijas un ieviešanas līmenis NATO dalībvalstīs "nav labs".

Auditorijā izskanot jautājumam, kāpēc ukraiņu dronu operatori NATO mācībās jau trešo reizi pēc kārtas gūst virsroku pret lielākām NATO vienībām, Alojans skaidroja, ka tā ir kaujas pieredze, jo viņi frontes līnijās visu laiku iznīcina krievus, tāpēc viņiem ir šīs zināšanas. Breiers piekrita, piebilstot, ka mācībās ciest neveiksmi ir vērtīgi, jo no tā gūst mācības.

Jau rakstīts, ka "ATTA" konferenču centrā trešdien notika otrais starptautiskais "Dronu samits", kas vienuviet pulcēja līdz 2000 dalībnieku no NATO un sabiedrotajām valstīm, tostarp starptautiskās Dronu koalīcijas politiskos līderus un nozares ekspertus.

Samitu organizēja Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs un Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Aizsardzības inovāciju samits "Done Summit" Latvijā pirmo reizi norisinājās 2025. gadā.