Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien pirmajā lasījumā neatbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos, nosakot pārejas periodu līdz 2030. gadam.
Grozījumus iesniedza deputāti Kaspars Briškens (P), Antoņina Ņenaševa (P), Atis Labucis (JV), Zane Skujiņa-Rubene (JV), Leila Rasima (P), Anna Rancāne (JV), Jānis Zariņš (JV), Gatis Liepiņš (JV), Ramona Petraviča (LPV), Maija Armaņeva (LPV), Skaidrīte Ābrama un Jana Simanovska (P).
Komisijas priekšsēdētājs Briškens aģentūrai LETA skaidroja, ka komisijas sēdē izskanējusi pretestība no vairākām lauksaimniecības un nozares organizācijām, tai skaitā biedrības "Zemnieku saeima". Briškens atzina, ka nesaredzēja skaidru pretargumentāciju, jo nozare Latvijā, kā arī Eiropas tirgū kopumā pati jau iet virzienā, lai atteiktos no dējējvistu turēšanas sprostos, turklāt likumprojekts piedāvā piecu gadu "pārkārtošanās termiņu".
"Līdz ar to ir sajūta, ka šis vairāk ir tāds politisks jautājums - te sadurās vairākas nozīmīgas intereses, tai skaitā pārtikas, lauksaimniecības jomā," teica Briškens.
Komisijā likumprojektu atbalstīja četri deputāti - Briškens, Jānis Patmalnieks (JV), Labucis un Ābrama. Savukārt septiņi komisijas deputāti balsojumā atturējās.
Reizē Briškens atzina, ka, viņaprāt, jautājums nav slēgts, jo likumprojekta iesniedzējiem ir tiesības lūgt Saeimas Prezidiju likumprojektu Saeimā tomēr izskatīt pirmajā lasījumā. Tāpat Briškens norādīja, ka arī "Progresīvie" turpinās iestāties par šo jautājumu.
Kā ziņots, grozījumi paredz atteikties no dējējvistu turēšanas sprostu sistēmās, nosakot par minimālo labturības standartu olu ražošanā vistu turēšanu kūtīs vai citās bezsprostu sistēmās. Likumprojekts neparedz aizliegt olu ražošanu kā tādu, bet gan mainīt piemērojamās labturības prasības, pauž izmaiņu autori.
Ekonomiskajā pamatojumā spriests, ka aizliegums ar pārejas periodu tieši skartu salīdzinoši nelielu nozares daļu - aptuveni 6% no dējējvistu novietņu kapacitātes, jo lielākie olu ražotāji ir sākuši vai plāno pabeigt pāreju uz bezsprostu sistēmām vēl pirms 2030. gada. Pārejas laikā paredzēts izmantot esošos valsts un Eiropas Savienības atbalsta instrumentus investīcijām labturības uzlabošanā.
Grozījumu autori uzsver, ka pārejas periods kalpotu kā kompensējošs mehānisms uzņēmumiem, vienlaikus nostiprinot jau notiekošās tirgus izmaiņas un sabiedrības pieprasījumu pēc humānākiem dzīvnieku turēšanas apstākļiem.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka dējējvistu turēšanas sprostos aizliegums ar pārejas periodu līdz 2030. gadam Latvijā būtiski neietekmētu olu cenas, patēriņu un nodokļu ieņēmumus, vienlaikus skarot tikai nelielu daļu nozares, secināts ekonomiskajā analīzē par aizlieguma ietekmi.
Analīzē norādīts, ka Latvija ir olu un olu produktu neto eksportētāja ar augstu pašpietiekamību un 2024. gadā ieņēma otro vietu pasaulē pēc olu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju. Nozarē jau notiek strauja pāreja uz bezsprostu ražošanu - lielākie ražotāji, tostarp "Balticovo" un "Alūksnes putnu ferma", īsteno apjomīgas investīcijas un plāno pilnībā vai gandrīz pilnībā atteikties no sprostu sistēmām vēl pirms aizlieguma spēkā stāšanās.
Ziņojums tapis saistībā ar Saeimā izskatīto likumprojektu par sprostu aizliegumu, kura sākotnējā anotācija, pēc atbildīgās komisijas vērtējuma, nesniedza pietiekamu ekonomisko pamatojumu iecerētā regulējuma samērīgumam. Analīzes autori norāda, ka bija nepieciešams objektīvs izvērtējums par to, kā aizliegums ietekmētu olu ražošanas nozari, patēriņa cenas, uzņēmumu investīcijas, nodokļu ieņēmumus un Latvijas konkurētspēju.
Ziņojumu izstrādājuši ekonomikas analītiķi Gatis Eglītis un Artūrs Kaņepājs. Analīzē izmantoti mikroekonomiskie aprēķini, nozares finanšu dati, cenu un pieprasījuma elastības novērtējumi, kā arī Centrālās statistikas pārvaldes, Pārtikas un veterinārā dienesta un Eiropas Savienības institūciju dati.
