Lielbritānijas aizsardzības ministrs: Viens drons letalitātes un precizitātes ziņā atbilst 22 artilērijas lādiņiem 0 65

Ministrs atzīmēja, ka nākamie uzvarētāji būs tie, kas mainīs kaujas veidu ap bezpilota sistēmām, un uzsvēra, ka izšķirošā loma šajā procesā ir programmatūrai un datiem. Viņš arī pieminēja, ka decembrī un janvārī Krievija frontes līnijai nodeva vienu miljonu dronu, bet atsevišķās 24 stundu cīņās gaisā atradās vienlaikus 12 000 bezpilota lidaparātu.

Nīderlandes aizsardzības ministre Dilana Ješilgeza-Zegeriusa samitā paziņoja, ka Nīderlande, iespējams, ir kļuvusi par pirmo NATO dalībvalsti, kas bezpilota sistēmas integrē visos kaujas brigāžu līmeņos. Pagājušajā mēnesī Nīderlandes Dronu darba grupa paziņoja par pirmo operacionālo dronu vienību izveidi kaujas brigādēs. Viņa pieminēja arī Rīgā parakstīto nodomu vēstuli par Latvijas un Nīderlandes sadarbības stiprināšanu dronu tehnoloģiju testēšanā.

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) atzina, ka nesenie dronu incidenti un to ielidošana Latvijas gaisa telpā radīja izaicinājumus bruņotajiem spēkiem un pašvaldībām. Viņasprāt, sabiedrībai vajadzētu būt pietiekami noturīgai, lai saprastu šos izaicinājumus un apdraudējumu. Braže uzsvēra, ka nepieciešama agrīnā brīdināšana, identificēšana un elastīga reakcija, un atzīmēja, ka atbildība par reaģēšanu nevar būt tikai bruņoto spēku pārziņā, ir jāiesaistās arī robežsardzei un citiem dienestiem.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns samitā atzina, ka saistībā ar dronu incidentiem pie Latvijas robežas pašreizējie pretgaisa aizsardzības risinājumi vēl neatbilst sabiedrības gaidām. Viņš arī piemetināja, ka viens drons konkrētā vietā dažkārt ir grūtāk atrodams nekā simti, proti, precīza lokalizācija un brīdinājuma sniegšana rada lielākas problēmas nekā masveida uzbrukums. Pudāns cer uz jaunu spēju ieviešanu robežu gaisa aizsardzībā tuvākajā laikā.

NBS komandieris piekrīt uzskatam, ka militāros iepirkumus vajadzētu skatīt kā kaujas funkciju un vajadzētu apsvērt abonēšanas modeli dronu iegādei, ko viņš salīdzināja ar platformas "Netflix" abonēšanu ar dažādām iespējām.

NATO Eiropas spēku virspavēlnieka vietnieks Džonijs Stringers samitā uzsvēra, ka aliansei jāspēj dronus aizstāt ātrāk, nekā tā tos zaudē. Stringers izvirzīja četrus dronu atbilstības kritērijus - tiem ir jābūt pietiekami labiem, pietiekami ātri piegādājamiem, pietiekami lētiem un to skaitam ir jābūt tieši tik lielam, cik nepieciešams. Viņš arī brīdināja, ka dronu iegāde bez ieguldījumiem sakaru sistēmās, mērķēšanā un komandvadībā nenodrošinās līdzsvarotas spējas.

Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Oleksandrs Miščenko apliecināja, ka Ukraina ir gatava dalīties ar kaujā iegūtu pieredzi FPV dronu, jūras bezpilota platformu un elektroniskās karadarbības jomā. Viņš atzīmēja, ka aizvadīto divu gadu laikā frontes līnija palikusi tajā pašā pozīcijā, neraugoties uz Krievijas centieniem. Vienlaikus viņš norādīja, ka 24. maija masveida apšaude bija vērsta pret iedzīvotājiem. Viņaprāt, miers kļūs iespējams tikai tad, kad Ukraina kaujaslaukā iegūs izšķirošu priekšrocību.

Jau rakstīts, ka "ATTA" konferenču centrā trešdien notiek otrais starptautiskais Dronu samits, kas vienuviet pulcē līdz 2000 dalībnieku no NATO un sabiedrotajām valstīm, tostarp starptautiskās Dronu koalīcijas politiskos līderus un nozares ekspertus.

Dronu samitu organizē Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs un Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Aizsardzības inovāciju samits "Done Summit" Latvijā pirmo reizi norisinājās 2025. gadā.