Pēc dronu triecieniem naftas noliktavai Rēzeknē vietējais Facebook kļuva ne tikai par informācijas apmaiņas platformu, bet arī par vienu no galvenajiem satraukuma pastiprinātājiem. Aģentūras LETA analīze rāda — paniku veicināja baumas, emocijas un neuzticēšanās varai.
LETA analizēja 1714 publiskos komentārus pie 17 ierakstiem grupā «Rēzeknes forums» laikā no 7. līdz 9. maijam. Diskusijā iesaistījās 758 lietotāji, bet pati grupa ar aptuveni 27 000 dalībnieku aptver ievērojamu daļu pilsētas iedzīvotāju.
Pirmā reakcija bija gandrīz momentāna. Jau plkst. 3.35 naktī — tūlīt pēc incidenta — sāka parādīties komentāri. Pusstundas laikā to bija vairāk nekā 50, stundas laikā — pāri 170, bet pēc divām stundām skaits pārsniedza 400.
Sākumā cilvēki centās saprast, kas noticis — sprādziens, avārija vai uzbrukums. Taču ļoti ātri diskusija pārgāja pie pieņēmumiem un versijām.
Baumas pārtop par «faktiem»
Viena no galvenajām problēmām bija neapstiprinātas informācijas atkārtošana.
Vismaz 67 komentāros tika minēta Ukraina, un daļā gadījumu pieņēmumi par «ukraiņu droniem» jau tika pasniegti kā fakts. Parādījās arī apgalvojumi, ka Latvija slēpj informāciju vai ļauj izmantot savu gaisa telpu.
Tieši šāds mehānisms — pieņēmumu pārvēršana par «acīmredzamu patiesību» — ir tipisks dezinformācijas izplatīšanās veids sociālajos tīklos.
Emocijas un neuzticēšanās
Diskusiju ātri pārņēma emocionāli uzlādēta retorika.
Komentāros parādījās vārdi par «nodevību», «slēptiem draudiem» un valsts nespēju aizsargāt iedzīvotājus. Šādi izteikumi piesaista uzmanību un veicina vēl plašāku satraukuma izplatīšanos.
Vienlaikus pieauga neuzticēšanās valsts iestādēm — tika apšaubīta gan Nacionālo bruņoto spēku, gan valdības, gan brīdināšanas sistēmu darbība.
Tas ir īpaši bīstami krīzes situācijā: cilvēki sāk vairāk paļauties uz baumām nekā uz oficiālo informāciju.
Informācija, kas var kaitēt
Grupā tika publicēta arī operatīvi jutīga informācija — par iespējamo lidaparātu virzienu, skaņām un dienestu kustību.
Lai gan lietotāji to darīja bez ļauna nolūka, šāda informācija atvērtā vidē var radīt papildu riskus.
Mēģinājumi nomierināt — bet nepietiekami
Ne visi komentāri bija satraucoši. Daļa lietotāju aicināja saglabāt mieru, neizplatīt nepārbaudītu informāciju un sekot oficiālajiem paziņojumiem.
Tomēr šādu balsu bija salīdzinoši maz, un tās nespēja apturēt panikas vilni.
Galvenais secinājums
LETA secina: krīzes situācijās izšķiroša nozīme ir ātrai un skaidrai oficiālajai komunikācijai.
Ja rodas informācijas vakuums, sociālie tīkli to aizpilda paši — bieži ar emocijām, pieņēmumiem un baumām.
Tieši tas notika arī Rēzeknē.
Kā ziņots, 7. maijā divi droni ietriecās naftas produktu noliktavā. Par incidentu sākts kriminālprocess, izmeklēšana turpinās.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru