Divi gadi bez pieprasījumiem: kas notiek ar padomju karavīru mirstīgajām atliekām Latvijā 0 65

Latvijas Ārlietu ministrija apstiprina, ka pēdējo divu gadu laikā no Krievijas nav saņemts neviens oficiāls pieprasījums par pārbedīšanas organizēšanu.

Ministrijā skaidro, ka šos jautājumus regulē 2007. gada Latvijas un Krievijas starpvaldību līgums par karavietu statusu.

Saskaņā ar noteikto kārtību Aizsardzības ministrija koordinē līguma izpildi, praktisko darbu nodrošina organizācija «Brāļu kapu komiteja», bet Ārlietu ministrija atbild par diplomātisko saziņu ar Krievijas pusi.

Tomēr pēc 2022. gada šis mehānisms faktiski pārstāja darboties.

TV3 ziņo, ka Latvijā pašlaik uzglabājas aptuveni 2000 padomju karavīru mirstīgo atlieku, kas atrastas meklēšanas darbos. Ko ar tām darīt turpmāk — pagaidām nav skaidrs.

Iepriekš process bija formalizēts: pēc atlieku atrašanas tika veikta identifikācija, saskaņošana un pārbedīšana — vai nu Latvijā, vai Krievijā.

Tagad šī procedūra ir apstājusies.

Ārlietu ministrijā norāda, ka arī agrāk sadarbība ar Krieviju nebija vienkārša — Maskava bieži vilcināja saskaņošanas procesu vai nesniedza atbildes.

Pēc kara sākuma Ukrainā sadarbība praktiski izbeigusies.

Biedrības «Leģenda» vadītājs Tālis Ešmits stāsta, ka atsevišķos gadījumos izdevās noteikt bojāgājušo identitāti, un radinieki Krievijā pat vēlējās saņemt mirstīgās atliekas.

Latvijas puse sagatavoja nepieciešamos dokumentus un deva piekrišanu, taču Krievijas puse pārstāja reaģēt.

Tajā pašā laikā sadarbība ar citām valstīm turpinās.

Pēc meklētāju teiktā citu valstu karavīru mirstīgās atliekas tiek pārbedītas ierastajā kārtībā sadarbībā ar attiecīgajām institūcijām.

Tajā pašā telpā, kur maisos glabājas padomju karavīru mirstīgās atliekas, atrodas arī zārki ar vācu karavīru mirstīgajām atliekām, kas sagatavoti pārbedīšanai.

Situācija parāda, ka pat Otrā pasaules kara bojāgājušo piemiņas jautājumi arvien vairāk kļūst par daļu no mūsdienu politiskā konflikta starp Krieviju un Eiropu.